Izglītība un darbs nav panaceja noziedznieku uzvedības maiņai

Izglītība un nodarbinātība nav panaceja, lai sodu izcietušie no cietumiem iznāktu un sāktu dzīvot normālu dzīvi, nra.lv šodien atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālists Māris Luste. Svarīgākais ir nodrošināt jau cietumos sociālās korekcijas programmas.

Runājot par Latvijas ieslodzījumu vietu reformu šodien Rīgā notiekošajā starptautiskajā konferencē par dzimumnoziedznieku uzvedības korekciju Pietiek upuru!, M. Luste atzina, ka cietumos reformas jau ir notikušas, taču ar to nepietiek. „Vairākas reformu istabas cietumu sistēma Latvijā ir šķērsojusi, bet galvenās durvis vēl ir palikušas, kuras jāatver,” sprieda M. Luste.

Jau 1995. gadā notika pāreja uz progresīvo sodu izpildes sistēmas, 1999. gadā no Iekšlietu ministrijas sistēmu pārņēma Tieslietu ministrija, 2008. gadā sākta cietuma infrastruktūras reforma, tā Rīgā divi cietumi ir apvienoti, arī Daugavpilī abi cietumi apvienoti, viens cietums Jelgavā slēgts. M. Luste norāda, ka ilgtermiņā jāveido jauna cietumu sistēma, lai ieslodzījuma vietas atbilstu mūsdienu standartiem.

Šīs reformas priekšvēstnesis ir resocializācijas programma, kas apstiprināta valdībā. Tieši noziedznieku sociālās korekcijas programmas ir vienas no būtiskākajām, lai mainītu šo cilvēku būtību. „Visos sabiedrības slāņos dominē viedoklis, ka izglītība un nodarbinātība ir panaceja – nodrošināsim izglītību un dosim darbu cilvēki vairs neizdarīs noziegumus, taču problēma ir dziļāka,” skaidro M. Luste, „lai mainītu notiesātā uzvedību, jāizmanto noziedznieka uzvedības korekcijas programmas, kas diemžēl Latvijā ir vēl sveša lieta.” Pēc IeVP speciālista teiktā, sociālās korekcijas darbs ieslodzījuma vietās ir sarucis līdz minimumam. Cilvēki izcieš sodu ieslodzījuma vietās, kur nereti šis cilvēks degradējas, pēc tam iznāk no cietuma, un „mēs domājam, ka viņš pēkšņi būs mainījies”.

Diemžēl tikai ar darba nodrošināšanu šo cilvēku uzvedību mainīt nevar, ja nav noskaidroti galvenie faktori, kāpēc cilvēks paveic noziegumu, un nav tie mainīti, tad arī cilvēks pats nemainīsies. Kā konferencē izteicās Norvēģijas speciālists Gerhards Plēgs, neīstenojot sociālās korekcijas programmas, mēs veidojam „izglītotus noziedzniekus”.

M. Luste aicina sabiedrību, tostarp politiķus pievērst uzmanību šim aspektam, lemjot par sociālās korekcijas programmu nepieciešamību. Kā zināms, valsts Probācijas dienestam pašlaik nav iespēju realizēt savas programmas ieslodzījuma vietās vismaz līdz 2012. gadam, to paredz valdības veiktie grozījumi, kas atlikta probācijas programmu īstenošanu cietumus finansiālu apsvērumu dēļ.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais