SEPLP neplāno jaunus pakalpojumus krievu valodā sabiedriskajos medijos

© Kaspars Krafts/MN

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) neplāno būtiskus jaunus pakalpojumus krievu valodā sabiedriskajos medijos, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Jautājums par papildu finansējumu SEPLP šodien komisijā tika skatīts līdz ar vairāku valsts citu neatkarīgo institūciju pārstāvju, uzklausīšanu par tām piešķirto papildu naudu. SEPLP 2024.gadā lielākā daļa no papildu finansējuma - 5,23 miljoni eiro - tiks piešķirti sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai un attīstībai sabiedriskajos medijos.

Pēc Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Butāna jautājuma, cik liela daļa no šīs naudas summas tiks atvēlēta saturam krievu valodā, SEPLP vadītājs Siksnis solīja par šo jautājumu sagatavot informāciju un nosūtīt komisijai.

Siksnis arī skaidroja, ka SEPLP nav plānu veidot būtiskus jaunus pakalpojumus krievu valodā.

Parlamentārietis Butāns tāpat vaicāja, kāpēc atbilstoši budžeta projektā minētajām sadaļām "Rus.lsm.lv" norādīts lielāks budžets nekā "Lsm.lv" latviešu valodā.

SEPLP vadītājs uzsvēra, ka šāds budžetu salīdzinājums nav korekts, ka šajā lietā ir izveidojies nepatiess mīts, jo "Rus.lsm.lv" budžetā cita starpā ietilpst arī izdevumi Latvijas Televīzijas 7.kanālā televīzijas raidījumiem krievu valodā - gan ziņu raidījumiem darba dienās, gan iknedēļas raidījumiem.

Butāns no savas puses pauda bažas, ka ar krievu valodas saturu tiekot šķelta sabiedrība. Opozīcijas politiķis arī vaicāja, kā tiks nodrošināts, ka sabiedriskajos medijos nestrādātu cilvēki, kuri agrāk saņēmuši Krievijas vēstniecības apbalvojumus.

Gan NA deputāts, gan parlamentārietis Jānis Reirs (JV) arī norādīja uz kādu savulaik tapušu atsevišķu, politiķu ieskatā nepieņemamu vēstījumu krievu valodā kādā sabiedrisko mediju platformā.

Siksnis no savas puses atzīmēja, ka ir būtiski pievērsties tam, lai saturs būtu objektīviem kritērijiem atbilstošs. Reizē SEPLP vadītājs vērsa uzmanību, ka darbinieku atbrīvošana vai pieņemšana darbā ir sabiedrisko mediju valžu ziņā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.