Latvijas Bāru asociācija (LBA) skeptiski vērtē plānotās izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas patlaban tiek gatavotas Saeimas otrajam lasījumam.
Asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens aģentūrai LETA pauda viedokli, ka plānotās izmaiņas šķietami ir ļoti sasteigtas un nepārdomātas, turklāt sarunu procesā netika ņemts vērā industrijas viedoklis, un nozare netika aicināta uz konstruktīvu diskusiju.
"Viss ir pieņemts lielā steigā un ļoti šaurā cilvēku interešu grupā," sacīja Ikstens, piebilstot, ka patlaban ir daudz neskaidrību, kā arī nav pētījumu par iespējamo lēmumu ietekmi uz bāru, restorānu un viesmīlības industriju.
Cita starpā Ikstens sacīja, ka lielai daļai bāru varētu nākties slēgt durvis, jo tie ir koncentrējušies uz gados jaunākiem klientiem, piemēram, studentiem, kā arī turpmāk būs grūti savlaicīgi atrast un apmācīt vīnziņus, jo skolot gados jaunu vīnzini bez vīna degustēšanas ir praktiski neiespējami.
Tāpat LBA valdes loceklis akcentēja iespējamās grūtības izklaides industrijā, kur mūzikas festivāliem un kultūras pasākumiem būs ne tikai mazāki ieņēmumu, bet palielināsies arī izdevumi, pieaugot izmaksām.
Arī tūristu skaits Latvijā varētu sarukt, paredz Ikstens.
"Diemžēl pēc Covid-19 ierobežojumu pieredzes, kad cilvēki nevarēja pulcēties, mēs redzējām nelegālo pasākumu eksplozīvu pieaugumu," pauda Ikstens, piebilstot, ka šajā laikā darbu sāka pilnīgi jauna pagrīdes industrija, kur ar šifrēto saziņas aplikāciju palīdzību gandrīz ik dienas notika nelegāli pasākumi.
"Skandināvijas valstis ir lielisks piemērs, kur alkohola tirdzniecība ir ierobežota veikalos, bet ne viesmīlības industrijā," norādīja Ikstens, piebilstot, ka šāds risinājums būtu samērīgāks.
Tostarp viņš minēja, ka lielveikalos nav ierobežojumu klientam, kurš jau ir dzērumā, tirgot alkoholu, kamēr bāros un krogos ir kontrolēta vide - alkoholiskie dzērieni ir ne vien dārgi, bet arī netiek pieļauta pārmērīga alkohola lietošana.
Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē turpinās vērtēt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu. Sēdē paredzēts skatīt iesniegtos priekšlikumus pirms otrā lasījuma.
Savukārt Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien padziļināti skatīs priekšlikumus, kas paredz vairāk ierobežot alkohola tirgošanas laiku.
Tāpat vēstīts, ka ar kopā virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.
Likumprojekts Saeimā tika virzīts iepriekšējās veselības ministres Līgas Meņģelsone darbības laikā.
Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.
Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.
Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".
Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.
Tāpat paredzēts palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, līdz 20 gadiem.
Līdztekus tiks lemts arī par laika ierobežojumiem alkohola tirdzniecībai veikalos, sabiedriskās ēdināšanas vietās un bāros.
Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas likumos paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.
Tāpat tiks aizliegta alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāma, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.
Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).
Ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.