Latvijai nepieciešama mērķtiecīgāka civilās aizsardzības plānošana, jo pagaidām tiek identificēti apdraudējumi, savukārt riski nav novērtēti. Darbība notiek pēc principa – tad, kad notiks kāda nelaime, tad arī domāsim, ko darīt.
Šādus secinājumus, apspriežot nākamā gada civilās aizsardzības plānu, izdarījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Par spīti pārmetumiem, atbildīgie dienesti sola, ka kataklizmu gadījumā iedzīvotājiem spēs palīdzēt.
Nesakārtota likumdošana
Viena no lielākajām problēmām modernas civilās aizsardzības īstenošanā ir juridiskie robi, kas traucē īstenot labi domātus pasākumus. Piemēram, mobilo telefonu operatoriem valsts nevar uzlikt par pienākumu nosūtīt trauksmes īsziņas, jo agrāk izsniegtajās licencēs šāds punkts nav minēts. Tomēr eksperti atzīst, ka šāda iespēja ļautu cilvēkus apziņot operatīvāk, jo ne visur dzirdama trauksmes sirēna un ne katrs iedzīvotājs skatās televīziju vai klausās radio. Par valsts naudu šādu pakalpojumu atbildīgie dienesti sniegt nevar, jo tas ir pārāk dārgi, saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis. Problēmas sagādā arī neskaidrības publisko ūdeņu apsaimniekošanā, jo dienestiem nav skaidrs, kad atbildīga ir valsts, kad pašvaldība.
Bez juridiskajām problēmām kaitējumu nodarījusi arī vairākkārtējā štatu samazināšana. Piemēram, Jelgavā tā novedusi pie absurdas situācijas, ka kaskādē saslēgtajām hidroelektrostacijām ir tikai viens uzraugs un būtībā tās ir aizlaistas pašplūsmā, secina deputāti.
Būs izmaiņas
Lai novērstu šos trūkumus, izskatīšanai Ministru kabinetā nodoti vairāki likuma grozījumu projekti, kurus vēlāk papildināt sola arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Piemēram, pašvaldībām ārkārtas gadījumos tiks dota iespēja likumīgā kārtā regulēt cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos. Nav izslēgts, ka ar likuma burtu tiks apstiprināta piespiedu evakuācija. Nolemts arī samazināt glābšanas plānu izstrādi – turpmāk tie varētu attiekties tikai uz skolām, slimnīcām vai internātiem, nevis visām pašvaldības iestādēm. Uzlabota tiks arī komunikācijas sistēma krīzes apstākļos, un viena no idejām ir izveidot krīžu portālu 112, kurā būtu plaša informācija iedzīvotājiem ar pamācībām, kā rīkoties konkrētās situācijās.
VUGD priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis uzsver, ka tuvākajā nākotnē ir nepieciešams izstrādāt konkrētus scenārijus, nekā tas ir šobrīd, jo šāda pieeja ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Kā piemērs tiek minēta arī Japāna, kur, ņemot vērā milzīgos postījumus, ir salīdzinoši maz civiliedzīvotāju upuru. Būtiski, ka konkrēta plānošana nākotnē varētu kļūt par obligātu direktīvu.
Dienesti gatavi palīdzēt
Ukrainas zinātnieki pareģojuši, ka tuvākajās dienās Latviju varētu piemeklēt spēcīga zemestrīce, taču pašmāju speciālisti šādu iespēju nepieļauj. Latvijas Būvinženieru savienības būvniecības zinātnes sekcijas pārstāvis Ilgvars Niedols stāsta, ka Latvija nav seismiskajā zonā, tāpēc arī būvnormatīvos nav iestrādātas normas, cik spēcīgus grūdienus Latvijā celtās ēkas varētu izturēt. Normatīvi attiecas, piemēram, uz vēja un sniega slodzes parametriem.
Gadījumā, ja nelaime mūs tiešām piemeklētu, ārstu brigādes būtu gatavas operatīvi palīdzēt, saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors Armands Ploriņš. Uz notikuma vietu varētu izbraukt kaut 20 brigāžu, kas ir pietiekams daudzums, uzskata speciālists.
Pēc atbildīgo dienestu uzklausīšanas Saeimas komisija ierosināja Ministru kabinetā izstrādāt vēl vairākus likuma grozījumus, lai nākotnē civilās aizsardzības plāns ne tikai konstatētu, ka Latviju apdraud kaimiņvalstu atomelektrostacijas, bet nelaimes gadījumā arī piedāvātu risinājumus.