Asociācija: Šis gads viesmīlības nozarei būs rekordu gads

© f64.lv, Oksana Džadana

Šis gads viesmīlības nozarei apgrozījuma ziņā būs rekorda gads, ko lielā mērā ietekmējusi inflācija, vienlaikus, pieaugot izmaksām un sarūkot klientu maksātspējai, lielai daļai viesmīlības nozares uzņēmumu 2023.gads tiks noslēgts ar zaudējumiem, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

"Principā sniegto pakalpojumu cenas klientu maksātspējas dēļ nav bijis iespējams celt pietiekami augstu, lai varētu iecenot tajās visas pieaugošās izmaksas, līdz ar to daļu izmaksu pieauguma uzņēmējiem ir nācies segt uz sava rēķina," skaidroja Kalniņš.

Taujāts par pašreizējo situāciju Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Kalniņš sacīja, ka Latvija vēl joprojām pēc pandēmijas atkopjas vislēnāk. Viņš pauda, ka lielā mērā tas ir skaidrojams gan ar Latvijas izvietojumu, Lietuvai esot tuvāk pārējai Rietumeiropai, gan arī ūdens satiksmi, kas Igaunijai ir ļoti labi attīstīta ar Skandināviju.

"Protams, arī ģeopolitiskie notikumi pasaulē spēlē savu lomu, taču vērts ņemt vērā, ka šī pati ietekme ir arī uz pārējām Baltijas valstīm," atzina Kalniņš.

Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas konkurētspēju ar kaimiņvalstīm ietekmē arī nodokļu politika, piemēram, samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme sabiedriskajai ēdināšanai Lietuvā un darbaspēka nodokļi Igaunijā.

"Svarīga ir arī valsts tēla veidošana un investīcijas mārketinga pasākumos Latvijas atpazīstamības veicināšanai," uzsvēra Kalniņš, piebilstot, ka, palūkojoties uz to, kāds ir budžets tieši tūrisma jomā no valsts budžeta līdzekļiem citās valstīs, nākas secināt, ka Latvijā tas ir viens no mazākajiem starp Baltijas valstīm, kas lielā mērā arī norāda uz likumsakarību, ka Latvijā ārvalstu tūristu ir mazāk nekā kaimiņvalstīs.

Viņaprāt, lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešams veikt būtiskas investīcijas valsts tēla un īpaši tūrisma jomas agresīvai reklamēšanai ārvalstu mērķa tirgos un nav jābaidās investēt vairāk nekā to dara kaimiņvalstis, jo šādas investīcijas vidējā termiņā ienesīs valsts kasē būtiskus nodokļu ieņēmumus un radīs iespēju uzņēmējiem kļūt finansiāli stiprākiem un pēcāk pašiem investēt savā attīstībā.

"Lai to izdarītu ir nepieciešama valdības sapratne par viesmīlības nozares kā eksportējošas nozares pienesumu valsts ekonomikā un veikt pārdomātas finansiāli ietilpīgas investīcijas šīs jomas atdzīvināšanā," norādīja Kalniņš. Viņš akcentēja, ka 2022.gadā ārvalstu tūristi Latvijas ekonomikā ienesa vienu miljardu eiro, kas veido aptuveni 14% no visa Latvijas pakalpojumu eksporta, tādēļ ir būtiski apzināties nozares pienesumu tautsaimniecībā un nebaidīties investēt tās attīstībā un ārvalstu tūristu piesaistē.

Lūkojoties uz nozaru finanšu datiem starp trim Baltijas valstīm, LVRA vadītājs norādīja, ka kaimiņvalstīs viesmīlības nozares ir finansiāli stiprākas un labāk kapitalizētas. Tā, piemēram, uzņēmumu pašu kapitāla īpatsvars bilancē izmitināšanā Latvijā 2021.gadā bija 8%, Lietuvā - 38%, bet Igaunijā - 47%, savukārt ēdināšanā Latvijā tie bija 3%, Lietuvā - 26% un Igaunija - 42%.

"Šie te skaitļi liecina, ka kaut ko tomēr Latvijā mēs darām nepareizi, un tādēļ būtu nepieciešams valdībai pievērsties konkurētspējas izlīdzināšanai ar pārējām Baltijas valstīm vai nu veicot nepieciešamās investīcijas, vai ieviešot konkurētspējīgu un attīstību veicinošu nodokļu politiku," uzsvēra Kalniņš.

Taujāts par tūristu plūsmu šogad Latvijā, asociācijas vadītājs skaidroja, ka dati par ārvalstu ceļotājiem pa valstu grupām liecina, ka Latvija šovasar ir atguvusies un pat nedaudz pārspējusi 2019.gada rādītājus Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas ceļotāju skaitā. Vienlaikus secināms, ka ir samazinājies Latvijā pavadīto nakšu skaits uz vienu ceļotāju, kas, Kalniņa prāt, norāda uz to, ka tuvāko valstu iedzīvotāji Latviju apmeklē lielākoties vai nu tikai brīvdienas, vai īsos ceļojumos, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti.

Tikmēr ļoti liels kritums šovasar novērtos Vācijas, Francijas un Spānijas ārvalstu ceļotāju skaita ziņā, kas, kā norādīja LVRA vadītājs, izskaidrojams ar ģeopolitiskajiem notikumiem un Latvijas atrašanos blakus Krievijai.

"Pirms Covid-19 pandēmijas aptuveni trešo daļu no visa ārvalstu tūristu skaita veidoja ieceļotāji no Krievijas, kuriem pašlaik ieceļošana tūrisma nolūkos ir liegta, un diemžēl vēl neesam spējuši aizstāt šo tirgus daļu ar citu valstu ceļotājiem," atzina Kalniņš, piebilstot, ka šogad vasarā Latvijā ārvalstu ceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gadu bija par aptuveni 15-20% mazāks.

Vaicāts par to, kas ir pašreizējās nozares prioritātes, Kalniņš cita starpā minēja nepieciešamību ieviest īstermiņa izmitināšanas regulējumu, kas palīdzētu atrisināt nozares uzņēmēju sasāpējušos jautājumus attiecībā uz negodīgu komercpraksi no privāto apartamentu un citu apmešanās vietu izīrētājiem.

Viņš uzsvēra, ka šādu regulējumu jau ir ieviesušas vairākas Eiropas Savienības valstis un tāpat to plāno ieviest arī atlikušās. "Tas pēc būtības nozīmētu, ka tiktu ar likuma regulējumu nodalīta īstermiņa īre no ilgtermiņa īres, nosakot īstermiņa izīrētājiem noteiktus nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai varētu nodarboties ar šāda veida saimniecisko darbību," skaidroja LVRA vadītājs.

Viņaprāt, ieviešot regulējumu, tiktu veicināta arī nodokļu nomaksa, kas būtu būtisks papildinājums valsts budžetam un ēnu ekonomikas samazinājumam, kā arī izveidotos godīgi spēles noteikumi starp īstermiņa apmešanās vietu izīrētājiem un klasiskajiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Pie šī jautājuma LVRA aktīvi strādā kopā ar Ekonomikas ministriju un cer, ka to ieviest izdosies pēc iespējas ātrāk, apstiprināja Kalniņš.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

LETA jau vēstīja, ka ekonomikas ministram līdz 2024.gada 31.decembrim uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulas par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem.

EM norāda, ka pēdējos gados ļoti strauji ir notikusi ekonomikas digitalizācija, tostarp tiešsaistes platformu izmantošana preču pārdošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas skar arī īstermiņa īri, to lielākoties piedāvājot, izmantojot digitālās tiešsaistes platformas.

EM ieskatā, nebūtu atbalstāms aizliegt dzīvojamo māju un dzīvokļa turpmāku izmantošanu tūrisma pakalpojumu sniegšanai, tomēr nepārprotami jādefinē, kādi papildu ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Turklāt daži tiesību akti ir piemērojami pēc pakalpojuma sniegšanas veida un būtības nevis pēc tā, kur fiziski tiek sniegts pats pakalpojums. Līdz ar to vērtējama ir nepieciešamība veikt skaidrojošo darbu īstermiņa īres mītņu īpašniekiem attiecībā uz tiem piemērojamo normatīvu ievērošanu atkarībā no pakalpojuma sniegšanas veida.

Kā arī ir nepieciešama rīcība, lai samazinātu nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus, nodrošinātu pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi, apzinot patiesos īstermiņa īres mītņu tirgus apmērus, un izvērtētu kopējās tūristu plūsmas. Attiecīgi ir nepieciešams pilnveidot jau esošu vai izstrādāt jaunu datu ieguves rīku attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm un tajās sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi mazinot ēnu ekonomikas riskus īstermiņa īres mītņu pakalpojumu jomā.

Izvērtējot Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu dažādās pieejas un ņemot vērā ES izdoto regulējumu attiecībā uz tiešsaistes platformām, EM secinājusi, ka direktīvas, kuras mērķis ir pastiprināt nodokļu pārredzamību ES ietvaros, ieviešana būtiski palīdzēs mazināt nelegālu tūrisma pakalpojumu sniegšanas risku, taču vienlaikus, lai pilnvērtīgi uzraudzītu īstermiņa īres pakalpojumu nozari, ir jāizveido pilnīgas uzraudzības un statistikas datu vākšanas mehānisms.

EM paredzēts līdz 2023.gada 31.novembrim izveidot darba grupu, iesaistot visas ieinteresētās puses, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Svarīgākais