Izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz palielināt vecumu no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, saīsināt tirdzniecības laiku, ierobežot alkohola reklāmu, kā arī liegt tiešsaistes tirdzniecību un pārdošanu degvielas uzpildes stacijās, būs negatīvas sekas lielai daļai nozares uzņēmumu, aģentūrai LETA pauda vairāku bāru un SIA "Mūrbūdu sidra darītava" saimnieks Krišjānis Putniņš.
Viņš uzvēra, ka izmaiņas likumā tiek pieņemtas un izskatītas pārsteidzīgi, nerēķinoties ar lēmumu sekām gan uz uzņēmējdarbību, gan valsts kopējo ekonomisku.
Cita starpā Putniņš norādīja, ka izmaiņas Alkoholisko dzērienu likumā, visticamāk, nesasniegs Veselības ministrijas izvirzītos mērķus, jo deputāti nav centušies izprast patiesās problēmas, kas veicina augsto alkohola patēriņu Latvijā.
Putniņš uzskaitīja virkni iespējamo negatīvo seku turpmākai alkohola tirdzniecības ierobežošanai, tostarp to, ka veselai nozarei - tiešsaistes alkohola tirdzniecībai - varētu nākties pārtraukt savu darbu, jo aizlieguma rezultātā šo uzņēmumu apgrozījums varētu kristies par aptuveni 20-30%.
"20-30% kritums ir faktiski nāvējošs lielākai daļai uzņēmumu," atzīmēja Putniņš, piebilstot, ka triecienu piedzīvos arī darba tirgus, virknei nozarē strādājošo zaudējot darba vietas.
Tāpat uzņēmējs atzīmēja, ka valsts līmenī papildu aizliegumi alkohola tirdzniecībā nozīmē samazinātus ieņēmumus no nodokļiem, kā arī turpmāku tūrisma sarukumu, jo ieceļotāji Latviju un Rīgu nereti izvēlas tieši naktsdzīves un kulinārijas dēļ.
"Vēlos arī uzsvērt to, ka, pats būdams krodzinieks, bāros un restorānos alkohola patērēšana notiek atbildīgā vidē - nepilngadīgās personas nevar atrasties bārā vai krogā, kā arī netiek pasniegts alkohols cilvēkiem, kas ir smagā reibumā," pauda Putniņš.
Komentējot ieceri ar papildus aizliegumiem iedzīvotājus motivēt samazināt alkohola patēriņu, Putniņš minēja, ka realitātē nepieciešams uzmanību vērst uz citiem aspektiem, piemēram, nelabvēlīgiem apstākļiem ģimenēs, kurās nepilngadīgajiem brīvi pieejams alkohols, administratīvās atbildības palielināšanu par alkohola nodošanu nepilngadīgām personām, kā arī vispārējo Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālo stāvokli, kas nereti motivē pārmērīgi patērēt grādīgos dzērienus.
"Šie neērtie jautājumi, kuri ir sarežģītāki un kuros nav līdz šim ieguldīts pietiekams darbs, tiek noklusēti un ignorēti. Tiek meklēts vieglākais ceļš, lai parādītu, ka kaut kas tiek darīts, sasteigtā un neapdomātā kārtībā pieņemot populistiskus jaunus likumus," pauda uzņēmējs.
Jau ziņots, ka otrdien, 7.novembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē plkst.10 turpinās vērtēt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu.
Sanāksmē paredzēts skatīt iesniegtos priekšlikumus pirms otrā lasījuma.
Savukārt Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien plkst.13 padziļināti skatīs priekšlikumus, kas paredz vairāk ierobežot alkohola tirgošanas laiku.
Komisijas sēdes notiks Jēkaba ielā 10/12, 210.telpā.
Kā ziņots, ar kopā virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.