Latvieši netic politikai, zaudē ticību NVO un baznīcai
Valdības, Saeimas un politisko partiju zemā popularitāte pēdējos gados nepārsteidz, bet īsā laikā negatīvu vērtējumu ieguvušas arī nevalstiskās organizācijas (NVO) un Latvijas iedzīvotāji sākuši mazāk uzticēties baznīcai.
Eksperti šīs tendences vērtē kā krīzes sekas, turklāt savu sāls riekšavu piemet arī ļoti daudzu dzīves jomu politizēšana, kas cilvēkiem ir vienkārši apnikusi.
Pēc Neatkarīgās pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju (2011. gada 17. februāris – 3. marts) par sabiedrības uzticēšanos institūcijām un politiķiem.
Aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzticas Valsts kontrolei, kas no negatīva vērtējuma 11 gadu laikā pārliecinoši ieguvusi pozitīvu reitingu. No 2004. gada decembra šo institūciju vada Inguna Sudraba, kura aptaujās par populārāko politiķi un valsts amatpersonu bijusi pētījumu pozitīvo reitingu augšpusē.
Reitings kāpis arī armijai – ja 1997. gadā tas bija ar mīnusa zīmi, tad ar katru gadu arvien pārliecinošāk iedzīvotāju vērtējums kļūst pozitīvāks. Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris (1994.10.–1998.05.) Juris Dalbiņš šo tendenci vērtē kā loģisku. Viņš atceras: "Kad kļuvu par bruņoto spēku komandieri, tie tikai veidojās un bija balstīti uz obligāto militāro dienestu. Toreiz obligātajā dienestā nevarēja iesaistīt visus, kas bija jāiesauc, jo armijai bija minimāls finansējums – tikai 13,8 miljoni latu. Cilvēkiem bija iespēja izvairīties no dienesta, un viņi tā arī darīja. Nebija piemērota apģērba un apavu, tas neveicināja armijas popularitāti un uzticēšanos tai." Toreiz aptaujas liecināja, ka atbalsts obligātajam militārajam dienestam ir neliels. Armijas prestižs nostiprinājās līdz ar Latvijas karavīru piedalīšanos starptautiskajās misijās. "Vainags visam bija iestāšanās NATO, profesionālais dienests un nopietns finansējums bruņotajiem spēkiem," saka J. Dalbiņš.
Uzticību ieguvis arī Valsts prezidents, tiesībsargājošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests. Toties uzticēšanās baznīcai sarūk, vismaz, salīdzinot ar 2000. gadu, noteikti. Latvijas Universitātes profesors, reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns atzīst, ka tas ir sekularizācijas rezultāts, jo cilvēki redz, ka ikdienas problēmas baznīca nerisina un arī nevar risināt.
Taču ikdienas problēmas krīzes apstākļos vairākumam ļaužu ir vissvarīgākās. V. Tēraudkalns uzsver, ka uzticību iedragājusi arī baznīcas nekritiskā pietuvināšanās politiskajai varai, norādot uz Latvijas Pirmo partiju (LPP). "Tas daļai cilvēku ir absolūti nepieņemami. Piemēram, Anglijā baznīcas vadība ir distancēta un kritizē politiķus," saka profesors. Viņš atgādina Jūrmalgeitas skandālu, kurā tika ierauti arī LPP politiķi. Iespējams, NVO nepopularitātes iemesls ir to politizēšanās. Latvijā ir vai bijušas sabiedriskas organizācijas un tautas kustības, kas sevi dēvē par NVO, bet ir politisko spēku satelīti, piemēram, Delna, Providus, Meierovica biedrība, Par labu Latviju. Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka krīzes laikā cilvēki meklē stabilitāti un "NVO darbībā vienkāršais cilvēks neredz īpašu efektivitāti". Viņš grib zināt, ko tās var mainīt un ietekmēt, piebilst politologs. Viņš baznīcas reitingu pazemināšanos saista ar krīzi, kad cilvēki meklē atbalstu citur, piemēram, arodbiedrībās. SKDS veiktā aptauja liecina, ka valdība, Saeima un politiskās partijas ij ne tuvu nav izpelnījušās tautas uzticēšanos, to reitingi ir viszemākie. Ekspolitiķis Gundars Bērziņš ir mierīgs kā aisbergs: "Traģēdiju neredzu. Tam ir objektīvi apstākļi – krīzes laikā parādiet valsti, kur valdība būtu populāra!" Neuzticēšanos Saeimai var izskaidrot ar pašlaik nenovēršamu situāciju, kad parlamentā bieži jāveic "nepopulāras lietas". "Daži saka – Saeima jāatlaiž. Nu, piedodiet! Vai tad septītā Saeima būs labāka par sesto? Saeimas reitingi nebūs augsti, nevajag lolot veltas cerības. Jo lielākas cerības, jo lielāka vilšanās. Varbūt tad cerības bijušas pārāk lielas?" viņš analizē. Tomēr politikas smagsvars brīdina par līdzšinējo politiķu stilu: "Mēģinot izpatikt tautai, netiek teikta patiesība." Viņš ir pārliecināts, ka tautas vēlēts prezidents būtu valsts attīstības ass, jo šobrīd tauta, kurai saskaņā ar Satversmi pieder vara, ir neapmierināta ar šīs varas realizāciju. Tautas vēlēts prezidents varētu šo situāciju mainīt. Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar teica, ka viņš atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu.