Pirms diviem gadiem Zemkopības ministrija nolēma, ka tai jāmodernizē savas IT sistēmas. Sarunu procedūrā izvēlējās pretendentu, par kuru jau tobrīd bija aizdomas par saistību ar tā laika politisko ministrijas vadību. Pirmajam lielākajam darbam šajā līgumā šogad jābūt gatavam, lai lauksaimnieki var ievadīt Eiropas prasītos datus un saņemt maksājumus. Tas aizkavējies, un pie naudas tikt nevar, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kad Latvija gandrīz pirms 20 gadiem iestājās Eiropas Savienībā, mūsu zemnieki tika pie iespējas saņemt platību maksājumus par katru apkopto un lauksaimniecībā izmantoto hektāru. Taču drīz izrādījās, ka Latvijā šie maksājumi ir zemākie Eiropā. Bija iesniegti nepareizi statistikas dati par lauksaimniecībā izmantotām zemēm. Tie bija daudz mazāki nekā patiesībā un Latvijai piešķirtā summa bija jādala uz daudz lielāku platību. Atšķirība ar dažām valstīm bija pat četrkārtīga. Kopš tā laika galvenā lauksaimnieku prasība bijusi - saņemt vismaz tikpat cik kaimiņi, lai konkurence būtu godīga. Šogad tas šķietami izdevās - jaunajā vairāku gadu plānā finansējums Latvijai ļāva cerēt, ka tiešmaksājumi būs tādi kā vidēji Eiropā. Tagad cerības atkal nomainījusi vilšanās. Atkal Eiropai iesniegti nepareizi dati, un lielajām saimniecībām maksājums par hektāru būs vēl mazāks nekā līdz šim. Šonedēļ ap 600 niknu zemnieku Slampē lika Zemkopības ministrijai atskaitīties par savām kļūdām.
Sākot ar šo gadu pamatmaksājumi par hektāru ir mazāki, bet tie, kas izpilda papildu darbības, saņem piemaksas. Piemēram par to, ka laukus miglo precīzi, nevis kā pagadās. Šīs piemaksas nodēvētas par ekoshēmām.
Lai pie ekoshēmu maksājumiem tiktu, saimniecībām līdz 5. novembrim - tātad šīs nedēļas beigām - bija jāiesniedz dati par to, kad un kādu mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļus izmanto katrā laukā. Lieliem saimniekiem tādu lauku ir desmitiem vai pat simtiem. Darbību, par kurām jāatskaitās, arī ir daudz. Saskaņā ar valdībā apstiprinātiem noteikumiem atskaites jāiesniedz īpašā sistēmā - lai ērtāk lauksaimniekiem un Valsts augu aizsardzības dienestam. Taču sistēma aizvien nav pabeigta. Līdz šim tā regulāri nestrādāja, vieni un tie paši dati bija atkārtoti jāvada dažādās vietās. Bet sistēmas, ko paši lauksaimnieki jau izmanto, lai uzskaitītu datus par mēslošanu, miglošanu un citām darbībām, nevar automātiski pievienot. Viss jāpārraksta ar roku.
"Mums ir dalītā saimniecība - gan graudi, gan lopkopība, katra diena mums ir noslogota. Un atnākot pēc darba mājās, jāpiesēžas pie datora un jākļūst par IT speciālistu - tas nav mans aicinājums, bet man jākļūst par lielu speciālistu, lai es spētu tikt galā ar šīm prasībām, kas tur jāsavada bezjēdzīgi. Viens un tas pats ir jāvada iekšā entās reizes un jāsēž pa vakariem. Es neesmu gatavs to darīt," saka ZS "Rīgmaļi" īpašnieks Māris Bērziņš.
Lauku atbalsta dienestam ir sistēma EPS, kur mēs vadām iekšā savus laukus, tur vajag pielikt klāt pāris ailes ar tabulām, kur mēs liekam iekšā savus augu aizsardzības līdzekļus, ko mēs lietojam, cik daudz lietojam uz hektāru.
"Šī sistēma ir izstrādāta reti primitīvi. Sistēma ir klasi zemāka par parastām Excel tabulām, nemaz nerunājot par sistēmām, kuras zemnieki jau šobrīd izmanto, jo katra lieta ir vadāma manuāli, nav saprotams, kāpēc nav sasiets kopā jau ar kādām valsts sistēmām," norāda ZS "Rūķi" īpašniece Kristīne Casno.
Bijušais zemkopības ministrs, lauksaimnieks Atis Slakteris izceļ: "Politiskajai varai ir jāliek ierēdniecība uz sliedēm to birokrātiju mazināt. Ja politiskā vara to nedara, birokrātija, lai sevi aizsargātu, saražo ļoti daudz - zemkopībā ir saražots ļoti daudz, vienkārši vājprātīgi daudz. Tā ka man reizēm gribās atgriezties par zemkopības ministru, es to ātri atrisinātu."
Kavēšanās ar sistēmas pabeigšanu nozīmē, ka lauksaimnieki nevar ievadīt Eiropas prasītos datus un saņemt maksājumus. Tas skars gandrīz 3000 saimniecību. Dažām tas var izrādīties pēdējais piliens krīzē, par kuru nozare brīdinājusi kopš gada sākuma.
"Šī gada apstākļi Latvijā atšķiras ar to, ka mums ir teritoriāli ļoti atšķirīgi laikapstākļi bijuši. Mums ražības dažādās lokācijās ir no plus 10% no vidējās ražības līdz mīnus 70%. Ir saimniecības, kur, ja normālā gadā būtu jākuļ sešas tonnas kvieši [no hektāra], ir nokūlušas tikai divas tonnas kviešu. Tas ir diezgan katastrofāli, ņemot vērā šī gada augstās izejvielu cenas. Pavasarī konkrēti manā pagastā, manā teritorijā, kur es strādāju, no aprīļa vidus, līdz gandrīz Jāņiem nebija neviena pilīte lietus. Un tas ir augu attīstībai pats svarīgākais periods," pauž ZS "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits.
Lauksaimnieki par slikto ražu kompensācijas neprasa, viņi vēlas tikt pie tā, kas viņiem pienākas.
Jaunajam zemkopības ministram ir iespēja problēmas uzvelt iepriekšējiem ministriem, kas tagad ir opozīcijā. "Zigmār, apsēdies. Ziniet, es ļoti labi saprotu jūs, jo pirms pusotra mēneša, es tiku apstiprināts kā ministrs, es ar visu to pašu cīnījos un joprojām sēžu tajā stulbajā LIZ sistēmā un mēģinu kaut ko ievadīt.Faktiski viņa ir testa režīmā un tas ir ļoti nepareizi, ka viņu ielika visur likumdošanā. Ja viņa nebūtu stratēģiskajā plānā, ko, protams, var grozīt, tad mēs viņu jau būtu izņēmuši pilnībā ārā," sacīja Zemkopības ministrs Armands Krauze. (ZZS)
Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Lomakina norāda: "Es saprotu, ka no visām lauksaimniecības problēmām, ar ko jūs cīnāties, šobrīd ir LIZ galvenā lieta, ar ko jūs saskaraties, jo tas laikam ir kā punkts uz "i" visiem iepriekšējiem jautājumiem. Teikšu godīgi - arī mēs šobrīd cīnāmies. Tas, ko mēs šobrīd darām, - mani 40 inspektori ir mobilizēti uz to, lai jums sniegtu konsultācijas par to, kā aizpildīt."
ZM šonedēļ rosināja atskaišu iesniegšanas termiņu pārcelt uz nākamā gada aprīli. Bet tas nozīmē, ka zemnieki līdz tam nesaņems ekoshēmu maksājumus. Pēc lauksaimnieku organizāciju iebildumiem par jauno termiņu noteica 5. februāri. Tagad Valsts augu aizsardzības dienests vairs neliek lietot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības (LIZ) sistēmu, prasa atsūtīt datus jebkurā formātā un tos savadīs paši.
"Jo ātrāk šie dati tiek saņemti, jo ātrāk ir iespējams saņemt atbalsta maksājumus, protams, tur ir citi faktori. Tāpēc mēs šobrīd intensīvi strādājam ar zemniekiem, neatkarīgi no tā termiņas, kas šobrīd ir noteikts - 5.februāris. Šos datus mēs plānojam savākt šī gada laikā un nodot informāciju par atbilstību maksājumu izmaksāšanai," komentē Valsts Augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers.
Tikmēr Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norāda:
"Es atvainošos, ka jums bija visu vasaru jāčakarējās. Šodien liekam punktu šai sistēmai un atgriežamies pie šī jautājuma tad, kad šī sistēma strādās."
LIZ sistēma ir daļa no Zemkopības ministrijas plāna digitalizēt nozari. Šim mērķim 2021. gadā ministrija izsludināja metu konkursu, kurā IT uzņēmumus aicināja iesniegt savas idejas, kā to izdarīt. Informācija nolikumā bija skopa, nebija pat norādīta aptuvena summa, cik ministrija būtu gatava tērēt. Savu piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents - uzņēmumu "Autentica" un "Softikom" apvienība. Ministrija ar šiem uzņēmumiem noslēdza līgumu uz 7 miljoniem eiro. Tā ietvaros IT uzņēmumi saņēmuši jau 40 darba uzdevumus. Seši no tiem attiecas uz lauksaimnieku kritizēto LIZ sistēmu. Līgumos minētās summas sasniedz miljonu eiro.
Vienā darba uzdevumā gan izstrādātāji kavējušies, un tiem piemērots četru tūkstošu eiro sods. Citā izpildes termiņš pārcelts no vasaras uz novembra beigām.
Uzņēmums "Autentica" skaidro, ka LIZ sistēmas izstrādē neiesaistījās. Tā nodota partnera "Softikom" pārziņā, bet darbu izpildei piesaistīts apakšuzņēmējs "CatchSmart". Arī LIZ sistēmas projekta vadītājs Āris Āriņš nav "Softikom" darbinieks. Viņa uzņēmums "Orange 4 IT" piesaistīts kā apakšuzņēmējs.
"Šobrīd Augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes informācijas sistēmas izstrāde ir lielākā daļa no visiem mūsu saņemtajiem uzdevumiem, uz to ir arī diezgan liels fokuss mūsu izstrādes grupai," saka Āris Āriņš, LIZ sistēmas projekta vadītājs , SIA "Orange 4 IT" valdes loceklis.
NP: Vai jūs atzīstat, ka tajā līdz šim izstrādātajā sistēmā ir problēmas, un tas, kas bija noteikts lauksaimniekiem, ka līdz novembra sākumam ir jāsavada, tas īsti nebija izdarāms.
Āriņš: Jebkurā informācijas sistēmā ir kļūdas nodošanas brīdī, gan pēc tam ekspluatācijas brīdī. Tas diemžēl laikam ir neizbēgami. Uz šo brīdi zināmās kļūdas tiek risinātas līgumā paredzētajā kārtībā. Ir bijuši periodi, kad sistēmā bija lielāka noslodze nekā sagaidāms.
Zemnieku sapulcē izskanēja jautājums no zāles, kurā tika vaicāts, kā var būt iepirkums - piedalās viens, vinnē viens pārrunu procedūrā, par to saņemot septiņus miljonus. Cik tas likumīgi vispār? Te varbūt vajadzētu rosināt krimināllietu, pirmkārt, lai tas pats ministrs, cik tas likumīgs bija process iepirkuma, un, ja ministrs nerīkojas, varbūt jārosina pret pašu ministru par bezdarbību.
Uzņēmuma "Autentica" valdē ir Nacionālās apvienības politiķa Aleksandra Kiršteina dēls Kārlis. Viņam pieder ceturtā daļa šīs kompānijas. Uzņēmuma veiksmi vairāku ministriju iepirkumos jau pērn pētīja sociālo tīklu personība "Raiva", par to rakstījis arī žurnāls "Ir".
Savukārt par uzņēmumu "Softikom" "Nekā personīga" stāstīja pirms trim gadiem, kad "Rīgas ūdens" ar firmu bija noslēdzis 370 000 eiro vērtu līgumu par klientu portāla izstrādi, kas kavējās gadu. Iepirkumā bija vairāki pretendenti, bet lētākie piedāvājumi tika izslēgti.
Kopš tā laika kompānijā notikušas izmaiņas. To pagājušajā gadā iegādājās Miks Ekbaums. Jau pirms 13 gadiem LTV raidījums "de facto" vēstīja, ka Ekbauma firmai "Corporate Solutions" ļoti veicās ZZS pārraudzīto ministriju iepirkumos. Gada laikā tā bija uzvarējusi deviņos. Tolaik uzņēmums raidījumu iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet savu taisnību tam trīs tiesu instancēs neizdevās pierādīt.
Ekbaums ir pārliecināts, ka partnera "Autentica" vadības un īpašnieku ģimenes saitēm nav nekādas nozīmes, viņi tiek pie iepirkumiem profesionalitātes dēļ. Arī Ekbauma paša uzņēmumu veiksme iepirkumos ir pieredzes un zināšanu rezultāts.
Praktisko darbu "Softikom" uztic apakšuzņēmējiem. Kritizētās LIZ sistēmas gadījumā tā ir SIA "CatchSmart", kur vadītājs un patiesais labuma guvējs ir kokrūpnieks Uldis Mierkalns. Pēdējos desmit gadus viņš bijis viens no lielākajiem partijas "Latvijas attīstībai" sponsoriem. Senākā pagātnē ziedoja "Jaunajam laikam".
"Es esmu parakstījis rīkojumu, un 10. novembrī man būs rezultāti. Saskaņā ar šo rīkojumu tiks izvērtēta visa ķēde, kā tas ir tapis, kā ir nonākts pie šāda slikta risinājuma," saka zemkopības ministrs.
Septiņus miljonus vērtā iepirkuma slēgšanas brīdī zemkopības ministrs bija Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. Viņu sazvanīt neizdevās. Pagājušā gada beigās viņu amatā nomainīja Didzis Šmits no Apvienotā saraksta, bet tā kā līgums jau bija noslēgts, viņš tā pārbaudei neredzēja vajadzību.
Visiem lauksaimniekiem naudas no ekoshēmām nepietiek pat minimālajam maksājumam. Pēc šonedēļ notikušās zemnieku sapulces, kurā ministrijas ierēdņi un politiskā vadība vairāku stundu garumā klausījās pārmetumus, sākusies drudžaina aktivitāte. Ministra birojs pieprasījis līdz pirmdienai pieprasījis no zemnieku organizācijām viedokļus, kurās programmās naudu samazināt, lai izmaksātu vismaz daļu ekoshēmu naudas.
