Latvijas lāču ģimenēs dzimst daudz mazuļu
Brūno lāču ģimenēs četru mazuļu izaudzināšanas sekmes veicina labi barošanās apstākļi, kā arī pagaidām salīdzinoši zemā populācija un Latvijā brīvi pieejamā teritorija, aģentūrai LETA atklāj Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Komentējot sociālajos tīklos redzamo foto, kur Salacgrīvas apkārtnē lāču mamma ar četriem lācēniem mednieku barotavā mielojas, Ozoliņš norāda, ka šādas - kuplas - lāču ģimenes ir bijušas, ir un būs Latvijā arī turpmāk. Arī Igaunijā ir fiksētas kuplas lāču saimes, kurās dzimst pat pieci lācēni, atklāj pētnieks.
Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem patlaban Latvijā savvaļā dzīvo vismaz 70 brūno lāči (Ursus arctos). Savvaļas lāči, kas ikdienā nav agresīvi un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku, tuvāko nedēļu laikā dosies ziemas guļā un modīsies tikai nākamajā pavasarī. Arī pašlaik novērojumu kamerās redzami pieauguši lāči kopā ar mazuļiem, kas vēl pirms ziemas miega uzņem barību. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina cilvēkus lieki netraucēt dzīvniekus.
Ozoliņš skaidro, ka lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji, jauktu koku mežu zonā tie priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.
Migas ierīkošanai lācis nereti izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā. Visbiežāk lāča priekšķepu un pakaļkāju nagu skrāpējumi vērojami uz priedēm vai augļkoku stumbriem, pēc teritorijas iezīmēšanas, barības ieguves vai kāpšanas kokā, skaidro Ozoliņš.
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, DAP iesaka rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni, šķērsojot nepārredzamu vietu mežā, likt manīt par savu klātbūtni, proti, runāt skaļāk, dziedāt, klausīties mūziku, neatstāt mežā ēdiena pārpalikumus, lai nepievilinātu nedz lāčus, nedz citus savvaļas dzīvniekus.
Savukārt, ja reiz sanācis satikt lāci, jāatceras daži ekspertu ieteikumi, proti, netuvoties lācim, nemēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Iespējami ātri, bet neskrienot, jādodas prom no tikšanās vietas. Ja lācis cilvēka klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, jāuzvedas klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību. Ja lācis cilvēku ir pamanījis un izrāda interesi, jāatkāpjas, trokšņojot, bet negriežot lācim muguru.
Rudenī iepriekšējā ziemā dzimušie lācēni jau ir apguvuši pieredzi izvairīties no sastapšanās ar cilvēku, kā arī lāču mamma ir tos iemācījusi klausīt brīdinājumiem par iespējamām briesmām un visdrīzāk spēs ģimeni laikus un nemanīti aizvest no iedomātā apdraudējuma.