Arodbiedrības kritizē Finanšu ministrijas rīcības plānu
Patlaban Finanšu ministrijas atbildībā esošie Valdības rīcības plāna pasākumi un rezultāti ir pārāk vispārīgi un tiem trūkst konkrētu definētu sasniedzamo rezultātu, līdz ar to trūkst ambīciju politiskajiem uzstādījumiem, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Kā aģentūru LETA informēja savienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde, LBAS jaunā Valdības rīcības plāna veidošanas procesā ir iesūtījusi savus priekšlikumus, lūdzot plānu papildināt ar pasākumiem, kuru mērķis ir veidot taisnīgu un sabalansētu nodokļu un fiskālo politiku. Par to ir plānots diskutēt Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes sēdē 6.novembrī, kuras dienaskārtībā ir jautājums par valsts budžeta 2024.gadam un budžeta ietvara 2024.-2026.gadam likumprojektu.
Arodbiedrību ieskatā, piedāvātajā Valdības rīcības plāna projektā trūkst vairāku būtisku pasākumu vai darbību rezultātu, kuri būtu sasniedzami. Tostarp, izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, sasniedzamie rezultāti plānā netiekot definēti pietiekami skaidri. Kā nodokļu politikas pamatnostādņu vienīgais rezultāts jaunajā plāna dokumentā tiek noteikts palielināt nodokļu ieņēmumus attiecībā pret IKP 2027.gadā, sasniedzot 32,75% no IKP, norādīja Birkenfelde.
Lai skaidrāk definētu nākotnes nodokļu politikas mērķus, arodbiedrības ir rosinājušas rezultātus papildināt ar šādiem mērķiem: mazināt darbaspēka nodokļu slogu, regulāri pārskatīt neapliekamo minimumu un tā piemērošanas robežas un paplašināt IIN atvieglojumus koplīgumos panāktajiem labumiem. LBAS lūdz veikt izmaiņas arī ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumos un rezultātos, kas sasniedzami, pilnveidojot atsevišķas sabiedrībai nozīmīgas jomas, tās papildinot ar sociālo partneru aktīvu iesaisti plānošanas procesā, kā arī kapacitātes celšanā balstītiem rezultātiem.
LBAS norāda, ka šobrīd FM atbildībā esošie plāna pasākumi un rezultāti ir pārāk vispārīgi un tiem trūkst konkrētu definētu sasniedzamo rezultātu, līdz ar to trūkst ambīciju politiskajiem uzstādījumiem. Jau uzsākot darbu pie jaunā Valdības rīcības plāna, bija zināms, ka, salīdzinot ar iepriekšējo tas būs krietni šaurāks, viegli pārskatāms un brīvāk interpretējams. Tomēr LBAS ieskatā ir kritiski vērtējams, ka FM pasākumam "izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes" kā vienīgo rezultātu nosaka budžeta ieņēmumu palielināšanu, vienlaikus noraidot priekšlikumus par citiem rezultātiem, aizbildinoties, ka par citiem rezultātiem un mērķiem tiks diskutēts pamatnostādņu izstrādes procesā. LBAS ieskatā konkrētāka nodokļu politikas rezultātu definēšana ir pieļaujama arī Valdības rīcības plānā.
Vienlaikus LBAS nodokļu politikas rīcības plāna uzdevumu izpildē lūdza plašāk iesaistīt un konsultēt sociālos partnerus, iekļaujot LBAS kā līdzatbildīgu institūciju, kam FM ir piekritusi, papildinot Valdības rīcības plānu ar sociālo partneru līdzdalību un līdzatbildību. Arodbiedrības norādīja arī uz nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī paaugstināt finansējumu pedagogu un augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba algai un arī dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai. Šos pasākumus FM noraidīja, norādot uz nepieciešamību saskaņot mērķus ar nozaru atbildīgajām ministrijām, informēja Birkenfelde.
LBAS nosūtīja priekšlikumus arī Labklājības ministrijai (LM), kurus tā kopumā ņēmusi vērā, bet turpmākais plāna sagatavošanas process tiks apspriests NTSP sanāksmē.
LBAS rosināja vienlaikus ar minimālās algas pārskatīšanu regulāri veikt neapliekamā minimuma izmaiņas, ratificēt ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē, pārskatīt priekšlaicīgas pensionēšanas nosacījumus, nodrošināt arodbiedrības pārstāvju līdzdalību nelaimes gadījumu izmeklēšanā.
Tāpat LBAS rosināja nodrošināt atalgojuma pieaugumu Valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem visām amatu grupām ne mazāk kā 10% katru gadu, ņemot vērā amatam nepieciešamo kvalifikāciju, atbildības pakāpi, aprūpējamo klientu profilu, kā arī vienkāršot streika pieteikšanas procedūru un pilnveidot atbildību par streika un arodbiedrību tiesību pārkāpumiem.
Vienlaikus LBAS aicināja izstrādāt atbalsta programmu jauniešu iesaistei, vecāka gadagājuma nodarbināto noturēšanai darba tirgū un "sudraba ekonomikas" veicināšanai, paredzot tādus praktiskus atbalsta pasākumus uzņēmumos kā darba vides pielāgojumi, atbalsts darba devējiem nepieciešamo darba organizācijas un darba metožu izmaiņu veikšanai un darba vides pielāgošanai ilgākam un veselīgākam darba mūžam, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu iegādei.
Papildu LBAS aicināja sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēt nepieciešamību pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā attiecībā uz darbinieka tiesībām neveikt darba pienākumus un uzteikt darba līgumu darba samaksas neizmaksas gadījumā.