Eiropas Savienības (ES) vides ministri saistībā ar traģiskajām sekām, ko radīja 11. marta zemestrīce un cunami viļņi, norāda, ka dabas katastrofai sekojošie notikumi Japānas atomelektrostacijās (AES) apliecina – ir nepieciešams izvērtēt Eiropā izvietoto AES drošības līmeni.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka Latvijas tuvumā nav jābūvē AES, taču nozares eksperti ir pretējās domās – bez papildu jaudas elektrības var nepietikt.
"Es vienmēr esmu bijis pret AES būvniecību Latvijas tuvumā, tai skaitā Kaļiņingradā, Visaginā un Baltkrievijā," atzīmē R. Vējonis. Viņš uzsver, ka energoapgāde ir jāveido, balstoties uz atjaunojamiem energoresursiem. Jāpiebilst, ka VARAM ir saņēmusi Baltkrievijā plānotās Ostrovecas AES ietekmes uz vidi novērtējumu. Atšķirībā no Lietuvas Latvija neplāno sniegt notu Baltkrievijai saistībā ar būvniecību, sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis.
"Skaidrs, ka pēc šiem negadījumiem Japānā nopietni tiks kavēts Lietuvā plānotās Visaginas AES būvniecības projekts. Taču jāatceras: kavēšana ir nozares iedzīšana strupceļā. Piemēram, elektronikas nozarē viss ir saistīts ar informātiku. Ja iestādei uz dienu nestrādā kāda sistēma vai nav elektrības, viss darbs apstājas. Tādas nepatikšanas būs arvien vairāk, bet neviens tāpēc neatsakās no datoru, moderno tehnoloģiju izmantošanas. Uz Latvijas autoceļiem ik gadu ap 500 cilvēkiem tiek nobraukti, bet vai tādēļ kāds ir pārtraucis braukt ar automašīnu?" retoriski vaicā bijušais Fizikas institūta Salaspils kodolreaktora galvenais inženieris Valdis Gavars.
Kodoltehnikas eksperts ir pārliecināts, ka bez atomenerģijas nevarēs izdzīvot. "Jaunu AES būvniecība visticamāk tiks atlikta uz vēlāku laiku, taču jāatceras, ka arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc elektrības. Arvien populārāki kļūst ar elektrību darbināmi automobiļi. Mājās ierīko siltumsūkņus, kuri darbojas tikai ar elektrību. Elektrība dara brīnumus, un, lai to saražotu, būs vajadzīgas AES. Ar atjaunojamo enerģiju nepietiek. Tā spēj nodrošināt tikai 15 līdz 20 procentus no visa nepieciešamā elektrības daudzuma," piebilst V. Gavars.
Līdz 2016. gadam Krievija iecerējusi Kaļiņingradā uzbūvēt Baltijas AES. 2020. gadā līdzās slēgtajai Ignalinas AES plānots atklāt divus jaunus reaktorus, savukārt Baltkrievijā no 2016. līdz 2020. gadam darbu uzsākt varētu divi reaktori. Latvijas tuvumā ir strādājošas AES, kas darbojas Ļeņingradas apgabalā (Krievijā), Lovīsā (Somijā) un Okošhamnā (Zviedrijā). Pasaulē kopumā ir ap 440 kodolreaktoru, kas izvietoti 30 valstīs. Vislielākais atomreaktoru skaits Eiropā ir Francijā, kur 58 reaktori saražo ap 75 procentiem no visas elektroenerģijas.
"Lai iegūtu projektēšanas atļauju, nepieciešami vismaz trīs gadi. Pirmajā sarunā uzdod simtiem jautājumu, un pēc trim mēnešiem projektētājam nu jau citai komisijai atbildes jāsniedz uz jautājumiem par AES iespējamo bioloģisko, sociālo un ķīmisko ietekmi. Šie principi tiek ievēroti ne tikai ES, bet pēdējos gados arī Krievijā," norāda V. Gavars. "Ir grūti atklāt vājos punktus, jo no tehnoloģiskā viedokļa visās AES viss ir kārtībā. Reaktoriem būvē dubultčaulu. Ārējā ir pusotru metru bieza, lai spētu izturēt teroristu uzbrukumus ar jaudīgām lidmašīnām. Drošības prasība ir tāda, ka AES bīstamā zona ir līdz 15 kilometriem, evakuēšanas zona jāparedz līdz triju kilometru attālumam. Japānā cilvēku evakuācija notiek līdz pat 20 kilometriem no AES."
Vides valsts dienesta Radiācijas drošības centrs apgalvo, ka radiācijas situācijas novērošanai nepārtrauktā režīmā Latvijā tiek darbinātas 15 automātiskās gamma starojuma monitoringa stacijas, no kurām informācija nonāk Radiācijas drošības centrā, kas visu gadu 24 stundas diennaktī seko radiācijas situācijai valstī.