Ārste nosauc, kādus alkohola patēriņa ierobežojumus būtu jāievieš

Alkohola patēriņa mazināšanai nav pareizi runāt tikai par dažiem ierobežojumiem, jo tie nevar būt efektīvi, ja neskata situāciju kopumā, saka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

Viņa vērsa uzmanību, ka šobrīd pieaug ne tikai cilvēku ar alkohola atkarību skaits, bet arī atkārtotu gadījumu skaits, jo līdzekļu trūkuma dēļ cilvēki neiziet ārstēšanas programmas, nevar samaksāt līdzmaksājumu vai iegādāties medikamentus, lai ārstētos tālāk.

Turklāt alkoholisms ir saistīts ar ārkārtīgi daudz problēmām - vardarbību, ģimenes skandāliem, pašnāvībām, ceļu satiksmes negadījumiem, noziedzību, slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem. Ar to ikdienā savā darbā saskaras ne tikai narkologi, bet arī psihiatri, pašvaldības policisti, sociālie darbinieki un citi.

Viņas vērtējumā, situācija alkohola patēriņa mazināšanai būtu jāskata kopumā. Tas attiecas gan uz pieprasījuma mazināšanu un kontroli, gan uz piedāvājuma mazināšanu, gan tirdzniecības laiku, mārketingu. Būtiska nozīme ir arī plāniem, kas paredz ne tikai sabiedrības izglītošanu un ārstēšanu, bet arī piedāvājuma ierobežošanu un stingrāku kontroli.

"Šobrīd šos jautājumus skata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, to izskatīšana nav pabeigta un būs arī nākošajā otrdienā. Tur būs jautājums arī par degvielas uzpildes stacijām, kur nevajadzētu tirgot alkoholu. Tirgotāji, ražotāji, izplatītāji vienmēr būs pret to, jo galvenais jau tirdzniecība, viņi nedomā par sekām. Tomēr mums tie ieņēmumi nav tik lieli kā izmaksas saistībā ar šo seku likvidēšanu," atzīmēja Stirna.

Viņa uzskata, ka būtu lietderīgi ierobežot alkohola tirdzniecības laikus, kā tas esot Lietuvā. Ārste atsaucas arī uz pirms 20 gadiem Latvijā ieviestajiem ierobežojumiem, kas liedz nopirkt alkoholu nakts stundās. Rezultātā samazinājās gan nakts braucēju skaits, gan arī jauniešu, kas patērē alkoholu, skaits. Rezultāti gan nebija uzreiz, taču tie bija novērojami ilgtermiņā, attiecīgi ierobežojumi saistībā ar tirdzniecības laiku ir efektīvi.

Šobrīd mediķi esot par jebkādiem ierobežojumiem, kas samazinātu gan alkohola tirdzniecību, gan tirdzniecības laikus.

Vienlaikus Stirna uzsvēra, ka ārsti ir kategoriski pret distances tirdzniecību, kad alkoholu pieved mājās, kā tas bija raksturīgi Covid-19 pandēmijas laikā. Tad attiecīgi bija pieaudzis vardarbības gadījumu skaits, ģimenes skandālu skaits. Arī, veicot attālinātā darba pienākumus, nereti cilvēki lietoja alkoholu, jo nebija jāiet uz darbu klātienē. Līdz ar to mediķi atbalsta Veselības ministrijas (VM) izstrādātos priekšlikumus alkohola patēriņa mazināšanai sabiedrībā.

Kā ziņots, ar kopā virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā VM vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.

Likumprojekts Saeimā tika virzīts iepriekšējās veselības ministres Līgas Meņģelsone (AS) darbības laikā. Meņģelsone tolaik aģentūrai LETA norādīja, ka tieši izdevumi veselības nozarē tikai un vienīgi alkoholisma problēmu risināšanai ir 56 miljoni eiro, bet vēl nav pat aprēķināts, cik lieli ir netiešie izdevumi. Viņa uzsvēra, ka tās ir milzīgas izmaksas un vienlaikus arī milzīga nelaime, jo starp visām Eiropas valstīm Latvija atrodas pirmajā vietā kā valsts, kurā jau no 15 gadu vecuma tiek izdzerts vislielākais alkohola daudzums uz vienu iedzīvotāju.

"Sabiedrība jau neredz tos bērnus slimnīcās, ar kuriem ārstiem nākas saskarties, kā arī tos cilvēkus, kuri nevar pēc tam samaksāt tos septiņus eiro kā līdzmaksājumu. Tie cilvēki, kuri nemaksās nodokļus, mēs viņiem maksāsim pabalstus, un tā ir problēma. Tālāk tie būs bērni, kas netiks pie izglītības, strādās gadījuma darbus un brauks prom no Latvijas. Šie grozījumi ir ļoti maigi, jo mēs jau aizliedzam tikai akcijas, nevis alkoholu. Jautājums ir par to, cik tālu varam iet," sacīja ministre.

Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.

Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.

Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".

Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas likumos paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.

Tāpat tiks aizliegta alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāma, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.

Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).

Ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.