Eksperts skaidro, kas konvencionāla kara gadījumā Latvijā būtu pirmie agresora mērķi
Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.
Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.
Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.
Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.
Runājot par kritiskās infrastruktūras aizsardzību no gaisa triecieniem, Maklakovs vērsa uzmanību, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, un, pastāvot draudiem, Latvijā noteikti tiktu pastiprināta pretgaisa aizsardzība. Tāpat viņš atgādināja par šajā valstī jau izvietotajām alianses pretgaisa aizsardzības sistēmām un plāniem pastiprināt pretgaisa aizsardzību.
LETA jau rakstīja, ka patlaban Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijas bruņoto spēku vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma "Nasams". Tāpat Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā.
Vienlaikus bijušais komandieris vērsa uzmanību, ka neraugoties uz modernām un plašām pretgaisa aizsardzības sistēmām agresoram ir iespējams veikt arī sekmīgus uzbrukumus. To apliecina Izraēlā notikušais, kad Gazas joslā valdošais palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" pāris dienās izšāva tūkstošiem samērā primitīvu raķešu un neraugoties uz slaveno Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Dzelzs kupols" daļa raķešu nokrita apdzīvotās vietās, tostarp, starptautiskās lidostas tuvumā.
Eksperts gan norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un alianse ir vairākkārt apliecinājusi, ka NATO aizstāvēs katru sabiedroto un katru alianses teritorijas centimetru. Turklāt eksperts ļoti šaubās vai kāds agresors patlaban vēlētos uzbrukt aliansei.
Jau ziņots, ka daļā sabiedrības interesi izraisījis Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Ziņojums bija iekļauts 24.oktobra valdības sēdes slēgtajā daļā, tomēr kā pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), tad ministrijai uzdots pārstrādāt ziņojumu.
Sēdes slēgtajā daļā ministri esot vienojušies par to, ka ziņojums jāsagatavo daudz plašāks, paredzot, ka valsts vai Latvijas pilsoņu apdraudējuma gadījumos, lai veiktu evakuāciju vai repatriāciju, varētu izmantot ne tikai "airBaltic", bet arī citu aviokompāniju gaisa kuģus.
Tikmēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sociālajos tīklos norādījis, ka ziņojumā par aviācijas flotes izmantošanu ārkārtas situācijās nav ne vārda par valdības evakuāciju un apgalvot pretējo ir apzināta dezinformācija.
LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijā ir vairākas lidostas, kuras var izmantot lielas pasažieru lidmašīnas. Pasažierus iespējams pārvadāt izmantojot starptautiskās lidostas Rīgā un Liepājā. Lielas militārās transportlidmašīnas personāla pārvadīšanai izmanto arī Lielvārdes Gaisa spēku bāzi.
Ventspils lidosta ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks un lidlauka tehniskie parametri ļauj apkalpot gaisa kuģus, kuru maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 30 tonnas. Tas nozīmē, ka lidosta spēj uzņemt vidējas klases lidmašīnas.