Lauksaimnieki vēlās, lai iespējami drīzāk tiktu veikti grozījumi Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskajā plānā, ceturtdien pēc lauksaimnieku ārkārtas sapulces secināja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Viņš aģentūrai LETA stāstīja, ka šādu grozījumu veikšanā būtiski pašiem lauksaimniekiem atsūtīt priekšlikumus. Ministrija var problēmas identificēt tikai sadarbībā ar pašiem ražotājiem.
Vienlaikus viņš atzina, ka pie nepieciešamības pēc ārkārtas sapulces noveda vairāku sakritību kopums, tostarp slikti laikapstākļi, kas radījuši zaudējumus visām lauksaimniecības nozarēm, dažādas grūtības tirgos un birokrātijas līmeņa palielināšanas, ko veicināja jaunās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmas ieviešana un vecās sistēmas, kas lauksaimniekiem vēl joprojām jāpilda.
"Pilnīgi ļoti labi saprotu, kāpēc lauksaimnieki šodien arī atbrauca no visas Latvijas. Ja es nebūtu ministrs un būtu lauksaimnieks, es tieši tāpat būtu atbraucis uz šo sanāksmi, jo esošā situācija "tracina" lauksaimniekus," atzina Krauze.
Lai gan ministrs pauda apņemšanos ātri risināt lauksaimnieku minētās problēmas, viņš norādīja, ka visi jautājumi nav tik vienkārši un daži ir ievilkušies gadiem. Tostarp birokrātijas problēmas parādījās jau 2019.gada janvārī, kad sākās darbs pie KLP Stratēģiskā plāna.
Krauze gan norādīja, ka vajadzēja sapulces rīkot un protestēt, kad KLP tika iesniegta Briselē. Tad rezultāts nebūtu tik slikts kā šodien.
"Šodien mēs dzēšam ugunsgrēku tāpēc, ka izstrādes laikā nav izdarītas daudzas lietas," norādīja ministrs.
Lauksaimnieku ārkārtas sapulci rīko biedrība "Zemnieku saeima".