Aizsardzības ministrs: Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem pilnīgi visiem scenārijiem

Pašlaik situācija ir saspringta gan globāli, gan reģionāli, tādēļ nav tikai jāuzskaita izaicinājumi, bet ir jābūt gataviem pilnīgi visiem scenārijiem, intervijā aģentūrai LETA atzīst jaunais aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Vienlaikus viņš atgādina, ka Latvija ir daļa no NATO un signāli, kas ir doti Madrides un Viļņas NATO samitos, ir bijuši ļoti spēcīgi, skaidri un nepārprotami, lai apturētu jebkādas vēlmes iegūt kaut vai vienu centimetru Latvijas teritorijas. Tomēr ir jārēķinās, ka savukārt hibrīdkarš notiek jau šobrīd un to redzam gan kā nelegālo migrāciju, gan kā kiberuzbrukumus, gan dezinformāciju, gan arī kā uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai.

NATO centra vadītājs Jānis Sārts sociālajos tīklos minējis, ka pasaule strauji kļūst nedrošāka un nestabilāka un šobrīd, domājot un lemjot par līdzekļu sadali, infrastruktūras attīstību un spēju attīstību, jāpieņem, ka realizēsies pats drūmākais scenārijs. Valsts prezidents vēl ir teicis, ka atbildīgās institūcijas gatavojas visdažādākajiem attīstības scenārijiem. Kādam scenārijam gatavojas Aizsardzības ministrija?

Skaidrs, ka situācija pasaulē nav vienkārša, un to apliecina arī visi līdzšinējie notikumi. Mums ir jāapzinās, ka mēs dzīvojam globālajā vidē, kurā tiešām ir izaicinājumi, mēs dzīvojam blakus kaimiņam, kas ir izvērsis agresiju pret savu kaimiņvalsti, mēs dzīvojam blakus agresorvalsts satelītvalstij Baltkrievijai, kuras pašpasludinātā vadība pēc būtības ir anektēta. Protams, mums ir jārēķinās, ka mēs dzīvojam pietiekami izaicinošos apstākļos gan globāli, gan arī reģionāli.

Aizsardzības ministrijai, rēķinoties ar to, ka ir iespējami dažādi scenāriji, nav tikai jāuzskaita izaicinājumi, bet ir jāgatavojas. Spektrs ir plašs, un mēs tagad varam arī to izvērst, sākot ar mūsu spēju stiprināšanu pret konvencionālajiem uzbrukumiem, riskiem un apdraudējumu, beidzot ar visu, kas attiecas uz hibrīdkaru. Mēs stiprinām visaptverošo valsts aizsardzību, stiprinām savu robežu, aizsargājam savu kritisko infrastruktūru, kibertelpu, kā arī ļoti svarīga ir mūsu sadarbība ar sabiedrotajiem. Mēs esam daļa no visveiksmīgākās alianses cilvēces vēsturē, tā ir mūsu drošības klints, uz kuras mēs arī būvējam savu aizsardzību kopā ar sabiedrotajiem. Tāpēc darāmo darbu spektrs ir pamatīgs, bet Aizsardzības ministrija to arī veiksmīgi īsteno, lai mēs tiešām būtu gatavi visiem negatīvajiem scenārijiem.

Piekrītat ekspertu viedoklim, ka konvencionāls Krievijas iebrukums Baltijas valstīs nav iespējams, bet bīstamākais ir hibrīdapdraudējums?

Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem pilnīgi visiem scenārijiem. Tāpēc mēs attīstām savas militārās spējas, virzāmies uz to, lai ieviestu pretmobilitātes pasākumus uz robežas. Tāpat ir jāatceras, ka mēs esam daļa no alianses. Mēs veidojam savas nacionālās spējas, bet atturēšana un aizsardzība ir arī visas alianses kopdarbs. Es domāju, tie signāli, kas ir doti Madridē un Viļņā, ir bijuši ļoti spēcīgi, skaidri un nepārprotami, lai apturētu jebkādas vēlmes, ambīcijas vai domas par to, ka šeit ir iespēja iegūt kaut vai vienu centimetru.

Savukārt hibrīdkarš notiek jau šobrīd, un mēs to redzam gan kā nelegālo migrāciju, gan kā kiberuzbrukumus, gan dezinformāciju, gan arī kā uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. Ir vesela virkne apdraudējumu, ar kuriem ir jārēķinās, jo hibrīdkarš ir klātesošs.

Ko pašlaik NATO dalībvalstis vēl var darīt, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā? Tomēr ir visai grūti iedomāties, kā pašlaik novērst, lai vēl kāds tirdzniecības kuģis tiešā trāpījumā ar enkuru nesabojā vēl kaut ko.

Kritisko infrastruktūru, kas ir uz sauszemes mūsu teritorijā, mēs varam aizstāvēt, un tas ir ļoti skaidri. Neejot detaļās, šī infrastruktūra tiek aizsargāta. Kas attiecas uz infrastruktūras starpsavienojumiem jūrā, protams, ka tā ir izaicinošākā daļa, jo daļēji tā atrodas brīvi kuģojamos ūdeņos, kuri Baltijas jūrā ir pieejami visiem. Līdz ar to tas ir zināms izaicinājums, bet tas, kas ir noticis, skaidri pierāda, ka starpsavienojumi ir ļoti nozīmīgi. Informācijas apkopošana, koordinācija starp dažādām institūcijām valsts ietvaros, koordinācija starp institūcijām starpvalstu līmenī, koordinācija arī ar privāto sektoru, jo daudzi starpsavienojumi ir arī privātu kompāniju pārraudzībā, pašlaik ir ļoti svarīga. Vienlaikus pašlaik skaidri tiek parādīta arī NATO reakcija, ir nosūtīti mīnu kuģi, ir nosūtīti papildu droni, ir nosūtītas arī izlūklidmašīnas. Līdz ar to mēs varam gan daudz aktīvāk monitorēt notiekošo, gan būt klātesoši ar Jūras spēkiem. Es domāju, ka tas tiks turpināts un, iespējams, arī pastiprināts.

Kā jūs vērtējat Valsts prezidenta teikto, ka NATO varētu būt jāslēdz arī Baltijas jūra?

Es piekrītu prezidentam tajā ziņā, ka ir jādomā, kā mēs reaģējam. Te noteikti nedrīkst reaģēt no vājuma pozīcijas, sakot, ka mēs neko nevaram izdarīt, jo tie ir starptautiskie ūdeņi. Mums pašlaik lielā mērā ir jārunā arī caur sava spēka parādīšanu, lai būtu skaidrs, ka mēs gan gribam, gan spējam aizstāvēt savu infrastruktūru.

Alternatīvas ir dažādas, un, mazliet pārinterpretējot, var teikt, ka Valsts prezidents norādīja uz to alternatīvu spektru, kas, situācijai eskalējoties, varētu tikt realizēts. Taču šobrīd mēs, protams, visupirms runājam par monitorēšanu un izlūkinformāciju, kā arī Jūras spēku klātbūtnes pastiprināšanu.