Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Atklāts, kuri uzņēmumi Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā saņēma vislielāko valsts atbalstu

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Septiņi no desmit visvairāk valsts atbalstā saņēmušajiem uzņēmumiem Covid-19 laikā bija azartspēļu kompānijas, raksta žurnāls "Ir". 

Žurnāls informē, ka valsts Covid-19 laikā atbalstos izmaksāja kopumā 570 miljonus eiro 12 300 uzņēmumu, tādējādi vidējais atbalsta summai veidojot vairāk nekā 46 000 eiro. Taču 100 lielākie grantu ieguvēji ir tikuši pie kopumā vairāk nekā 77 miljoniem eiro, bet 18 uzņēmumu saņemtais grants pārsniedz miljonu.

Vienlaikus kopumā septiņi no desmit lielākajiem valsts atbalsta saņēmējiem bija spēļu zāļu īpašnieki.

Tostarp, pēc žurnāla "Ir" vēstītā, valsts grantos no 2020.gada beigām līdz 2022.gada pavasarim 1,9 miljoni eiro izmaksāti SIA "Joker LTD", 1,243 miljoni eiro izmaksāti spēļu zāļu "Zilais dimants" īpašniekam SIA "DLV", bet 1,169 miljoni eiro izmaksāti "Fenikss laimētavas" īpašniekam SIA "Alfor".

Seko izklaides parka "Avārijas brigāde" īpašniece SIA "Latvian Aamusement Agency", kurai atbalstā izmaksāts 1,151 miljons eiro, "OlyBet sporta bārs" īpašniece SIA "Ahti", kura pieder Igaunijas "Olympic Entertainment Group", - 1,15 miljoni eiro un azartspēļu kompānija SIA "Olympic Casino Latvia", kurai arī atbalstos izmaksāti 1,15 miljoni eiro.

Viesnīcu operatoram SIA "Mogotel" atbalstos izmaksāti kopumā 1,136 miljoni eiro, azartspēļu rīkotājam SIA "Admirāļu klubs" - 1,131 miljons eiro, SIA "Tērbatas sēta", kurai pieder bārs un viesnīca, kurā atrodas "Royal Casino" un kas pieder tai pašai īpašniecei, - 1,112 miljoni eiro, bet "Čili pizza" un "Lotte caffe" īpašniekam SIA "Tiamo grupa" atbalstos izmaksāts 1,1 miljons eiro.

Vienlaikus žurnāls atzīmē, ka azartspēļu kompānijas izmantoja arī citus valsts atbalsta veidus, piemēram, "Alfor" saņēma vēl papildus 2,9 miljonus eiro darbinieku dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām.

"Tikai īsu brīdi 2020.gadā no aprīļa līdz jūnija sākumam azartspēles bija liegtas gan klātienē, gan arī attālināti. Kopumā pandēmijas gados nozares apgrozījums kritās, tomēr tā ātri atgriezusies uz zaļa zara. Kaut arī spēļu zāļu skaits valstī sarucis aptuveni par trešdaļu (no 310 līdz 203) un spēļu automātu skaits pat par 40% - līdz 4999, cilvēki mainījuši paradumus un spēlē internetā," pauž žurnāls.

Tostarp žurnālā minēts, ka 2019.gadā azartspēļu licenci saņēmušo uzņēmumu apgrozījums bija 289 miljoni eiro, bet peļņa - 75 miljoni, savukārt 2020.gadā apgrozījums samazinājās par 33%, bet peļņa - par 64%, noslīdot līdz 27 miljoniem. Vienīgais mīnusu gads bija 2021., kad apgrozījums veidoja 114 miljonus eiro, taču nozare strādāja ar 9,8 miljonu eiro zaudējumiem. Tomēr jau pērn visu licencēto azartspēļu organizatoru apgrozījums pieauga līdz 245 miljoniem, bet peļņa sasniedza 62,5 miljonus eiro. Tostarp strauji pieauga ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm.

Tā laika ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV, vēlāk NA) nav piekritis intervijai par grantu programmas rezultātiem.

Īsā sarakstē viņš skaidrojis, ka lēmumus par nozaru ierobežošanu pieņēmusi operatīvā vadības grupa, bet viņš kā ministrs esot rūpējies, lai uzņēmumi varētu "pārziemot". Vaicāts, kāda bija viņa nostāja par azartspēļu biznesu, Vitenbergs norādījis: "Mana nostāja bija, ka viņiem, ievērojot drošības prasības, ir jādod iespēja strādāt, lai nebūtu pamata prasīt valsts atbalstu."

Arī toreizējais finanšu ministrs un tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) paudis uzskatu, ka nav pareizi uzņēmumus šķirot. "Azartspēles ir legāls biznesa veids. Tad vajadzēja paziņot, ka tas ir nelegāls bizness!" sacījis politiķis.

Tas, cik lielu summu azartspēļu nozare saņēmusi no valsts, norādot uz to, cik apjomīgs ir šis bizness un cik daudz cilvēku tajā nodarbināti, jo grantu summas rēķināja no iepriekš maksāto algu apjoma. Bijušais ministrs uzsvrēris, ka pandēmijas laikā ieviestā atbalsta mērķis bija nepieļaut iepriekšējās finanšu krīzes scenāriju, kad finansiālo grūtību dēļ valsti pameta aptuveni 180 000 cilvēku. Smagākajos brīžos valsts palīdzību saņēmuši pat 70 000 nodarbināto vienlaikus. "Bezdarba līmenis noturējās ļoti zems, kas arī bija mūsu mērķis," īstenoto politiku aizstāvējis Reirs.