Ministrs: Noslēgsies enerģētiskās neatkarības process Baltijā

"Šis sasniegums ne tikai nodrošinās piegādes drošību reģiona patērētājiem, bet arī veicinās Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību, radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas," sarunā ar Lietuvas enerģētikas ministru papildināja Melnis.

Tāpat viņš norādīja, ka, ņemot vērā Baltijas pārvades sistēmu operatoru un valdību lēmumu veikt paātrināto sinhronizāciju, kas jāpabeidz līdz 2025.gada februārim, projekta veiksmīga īstenošana šobrīd prasa lielu iesaistīšanos un neatlaidīgu darbu.

Uz plānoto paātrinātās sinhronizācijas brīdi būs īstenoti būtiskākie infrastruktūras elementi Baltijas elektrosistēmā, kas nepieciešami drošai sistēmas darbībai, tajā skaitā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma rekonstrukcija, kas tiks pabeigta 2024.gada maijā. Pārējie projekti tiks secīgi īstenoti pēc sinhronizācijas, vizītes laikā sacīja ministrs.

Tāpat vizītes laikā Melnis norādīja, ka atjaunojamie energoresursi ir Baltijas valstu priekšrocība enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, papildinot, ka plaša mēroga karadarbība Ukrainā paātrinājusi Baltijas valstu pāreju uz zaļo kursu straujākiem soļiem, koncentrējot atjaunojamo energoresursu priekšrocības elektroenerģijas ražošanai no tiem.

Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka sadarbība starp Baltijas jūras reģiona valstīm ir atslēga kopīgu infrastruktūras projektu attīstībai energodrošuma stiprināšanai reģionā un lielākam enerģijas eksporta potenciālam. Mērķis ir panākt, lai saražotā enerģija Latvijā patērētājiem ir pēc iespējas lētāka, tādēļ starpsavienojumu izbūve ir īpaši būtiska.

Forumā apsprieda arī to, ka dabasgāzes drošums balstās uz gāzes piegāžu ceļu diversificēšanu.

"Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas starpsavienojumu pilnveidošana ļaus no sašķidrinātās gāzes termināļiem Klaipēdā un Inko nogādāt uz Latviju un visu reģionu arī lielākus dabasgāzes apjomus. Tie nodrošinās tīkla lietotāju labāku piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei," atzīmēja ministrs.

Tāpat ministrs norādīja, ka Latvijas ūdeņraža tirgus ir pirmsākumos, tomēr ir potenciāls ražot tā saukto "zaļo ūdeņradi", izmantojot atjaunojamo elektroenerģiju no piekrastes vēja ģeneratoriem, kā arī potenciālajiem jūras vēja parkiem, papildinot, ka ostas ir ieinteresētas ūdeņraža projekta attīstībā.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, Melnis 27.oktobrī devās vizītē, lai piedalītos Baltijas enerģētikas forumā Viļņā, paužot Latvijas nostāju gan par energoapgādes drošumu un Baltijas valstu priekšrocībām enerģētikas neatkarības stiprināšanā, gan par elektroenerģijas eksporta pieauguma potenciālu un zaļā ūdeņraža iespējām Latvijā.

Turpinot nodrošināt sadarbību ar Lietuvu elektroenerģijas sinhronizācijas projekta attīstībā, ministrs tikās ar Lietuvas enerģētikas ministru Daiņu Kreivi un Latvijas vēstnieci Lietuvā Solveigu Silkalnu.

Jau ziņots, ka visas trīs Baltijas valstis 2018.gadā parakstīja vienošanos 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Lietuva pēdējā laikā virzīja ideju, ka desinhronizācija būtu jāveic jau 2024.gadā, savukārt abas pārējās Baltijas valstis vairāk atbalstīja ieceri desinhronizāciju veikt 2025.gada sākumā, par ko arī augusta sākumā tika panākta vienošanās.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.