Paātrinās austrumu robežas aprīkošanu ar tehnoloģijām

© MN

Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 31.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Paredzēts, ka ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.

Patlaban var būt apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības ir jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrīt un nesaskaņo plānoto būvniecību vispār, akcentējuši likuma grozījumu autori.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā.

Austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026.gada vidum,

deputātus iepriekš informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Tāpat grozījumi noteic, ka robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Likumprojekta autori akcentējuši, ka patlaban Latvijas armija var veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Kā iepriekš deputātiem sacīja Valsts nekustamo īpašumu pārstāve, Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru gara žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina Valsts nekustamie īpašumi, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai. Parlaments galīgajā lasījumā šos likuma grozījumus skatīs ceturtdien, 2.novembrī.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais