Tieslietu ministre: Paļaujos, ka devītajā reizē atbalsts partnerības ieviešanai būs

© Dmitrijs Suļžics/MN

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) paļaujas uz koalīcijas kolēģiem, ka devītajā reizē, kad Saeimas dienaskārtībā nonāk jautājums par partnerības ieviešanu, atbalsts iecerei būs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ministre uzsvēra, ka tiesiskā, demokrātiskā valstī cilvēkiem jājūtas droši, ka viņu privātā dzīve ir aizsargāta.

"Paļaujos, ka šoreiz, devītajā reizē 24 gadu laikā, šis jautājums tiks atrisināts," sacīja politiķe, norādot, ka piedāvātā likumprojektu pakete ir mazākais, ko var izdarīt mērķa sasniegšanai.

Viņa uzsvēra, ka partnerības institūta ieviešana nav ne konservatīvs, ne liberāls jautājums - "tas ir minimumu minimums, ko citas Eiropas valstis jau sen ir atrisinājušas". Lībiņa-Egnere uzskata, ka konservatīvajiem spēkiem šis nebūs "īpašu piepūli prasošs jautājums", cerot, ka solīto izdosies izdarīt vienoti.

Lībiņa-Egnere atgādināja, ka līdz šim ir bijis ļoti daudz diskusiju Saeimā, savukārt esošā opozīcija nemaz neesot ieinteresēta dzirdēt argumentus. "Tā ir pretstāvēšana pēc būtības pilnīgi visam," potenciālos iebildumus raksturoja ministre.

Viņasprāt, piedāvātā likumprojektu pakete "juridiski ir minimums, bet politiski - vienīgais iespējamais risinājums, kādam šobrīd ir atbalsts".

Kā ziņots, Tieslietu ministrijā norāda, ka grozījumi iesniegti, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Lībiņa-Egnere norāda, ka ST ir atzinusi, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu ST spriedumu, ir sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu. Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.

Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Latvijā

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz apvienot vairāku vienas nozares kapitālsabiedrību padomes, aģentūrai LETA pavēstīja Mieriņas palīdze Paula Salmiņa.

Svarīgākais