"Rem Pro" strīdu ar "airBaltic" par autoruzraudzības līgumu turpinās iztiesāt novembrī

SIA "Rem Pro" un AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") strīdu par autoruzraudzības līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu Ekonomisko lietu tiesa (ELT) plāno turpināt skatīt 13.novembrī plkst.11, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Iepriekš februāra beigās ELT pēc "airBaltic" lūguma atcēla pagaidu aizsardzību, ko iepriekš pēc "Rem Pro" lūguma bija noteikusi Rīgas pilsētas tiesa.

Starp "airBaltic" un "Rem Pro" bija noslēgts projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ar kuru "Rem Pro" apņēmās izstrādāt būvprojektu gaisa kuģu apkopes angāram un biroja telpām. Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, "Rem Pro" bija iesniegusi darbu izpildes garantijas apdrošināšanas polisi un bankas garantiju.

Tā kā "Rem Pro" neievēroja vairākus līgumā noteiktos termiņus, "airBaltic" izmantoja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīja no apdrošinātāja izmaksāt ar garantiju nodrošināto saistību izpildes nodrošinājumu 457 800 eiro.

Pēc "Rem Pro" pieteikuma Rīgas pilsētas tiesa ar 2022.gada 2.augusta lēmumu sākotnēji noteica pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas un aizliedza "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiālei un "BluOr Bank" izmaksāt saistību izpildes nodrošinājumu par labu "airBaltic".

Pēc lietas ierosināšanas, ELT saņēma "airBaltic" lūgumu atcelt iepriekš noteikto pagaidu aizsardzību. Izvērtējot "Rem Pro" celtās prasības pirmšķietamo pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm, tiesa nolēma apmierināt "airBaltic" lūgumu.

"Rem Pro" paudusi viedokli, ka "airBaltic" savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izmanto pretēji labas ticības principam, jo būvprojekta izstrādes gaitā no "airBaltic" vairākkārt saņemti būtiski ierosinājumi, kuru iestrāde būvprojektā prasīja papildu laiku, bet lūgumi pagarināt termiņu tikuši noraidīti.

Tiesa nepiekrita šim viedoklim, norādot, ka atbilstoši līgumam par iemesliem, kuri var pagarināt projektēšanas termiņu, projektētājam bija pienākums ziņot pasūtītājam ne vēlāk kā divu dienu laikā.

"Rem Pro" šo termiņu neievēroja, vēl vairāk, vienā gadījumā par nepieciešamību pagarināt būvprojekta iesniegšanas termiņu tā informēja pasūtītāju tikai mēnesi pēc izmaiņu ierosinājuma saņemšanas, bet pārējos gadījumos vispār neinformēja pasūtītāju, ka ierosinātajām projekta izmaiņām nepieciešams papildu laiks.

Tādēļ tiesa norādījusi, ka ar labas ticības principu nevar aizstāvēties tā puse, kura pati laicīgi neizmanto līgumā paredzētos mehānismus savu interešu aizsardzībai, it sevišķi situācijā, kad pasūtītāja leģitīma interese ir projekta izstrāde bez kavēšanās.

"Rem Pro" izvirzīja argumentu, ka projektēšanu aizkavēja būvdarbu sadārdzinājums, kas radās pēc karadarbības uzsākšanās Ukrainā.

Tiesa noraidīja arī šo argumentu, jo konstatēja, ka brīdī, kad sākās karadarbība Ukrainā, būvprojekta iesniegšanas termiņi jau bija tuvu noslēgumam, savukārt "Rem Pro" piedāvātais risinājums jau pēc tam, kad gala termiņš bija nokavēts, bija pagarināt projekta iesniegšanas termiņu par vēl vismaz septiņiem mēnešiem, pat neko nemainot projekta risinājumos un pilnībā ietverot izmaksu sadārdzinājumu.

Tāpat tiesa konstatēja, ka "Rem Pro" pēc "airBaltic" lūguma vairākkārt solīja, bet ilgstoši nespēja iesniegt aktualizēto būvdarbu izmaksu tāmi, un iemesls šai nespējai bija nepietiekamā būvprojekta detalizācija. Tiesa atzina, ka tādējādi karadarbības izraisītā sadārdzinājuma fakts nav patiesais iemesls līgumā paredzēto saistību nepildīšanai.

Atzīstot, ka pagaidu aizsardzības atcelšana var radīt būtisku kaitējumu "Rem Pro" interesēm, tiesa tomēr uzskatīja, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir pārāk zema, lai būtu aizsardzības vērta, tādēļ lielāks svars ir "airBaltic" interesei saņemt sev pienākošos saistību izpildes nodrošinājumu.

Latvijas valstij pieder 97,96% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,04%.

Daugavpilī reģistrētā "Rem Pro" īpašnieki ir Jurijs Sabanskis un Mihails Rjabokons. 2021.gadā uzņēmums apgrozīja 2 756 508 eiro un strādāja ar 376 347 eiro peļņu.