Atcelta arī Stradiņa slimnīcas valde [papildināts]

© F64

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Pagaidu valdes locekle Heinrihsone patlaban studē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktora studiju programmā Veselības aprūpe. Viņa iepriekš ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā ar organizācijas vadītāja kvalifikāciju Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" un absolvējusi RSU ķirurga specialitātē. Līdz šim jau vairāk nekā 10 gadu Heinrihsone ir strādājusi kā PSKUS Ārstniecības departamenta direktora vietniece diagnostikas jautājumos un galvenā ārsta vietniece, iepriekš strādājusi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Kontroles un uzraudzības departamentā vadītāja vietnieces un Analīzes un kontroles plānošanas nodaļas vadītājas amatos, kā arī bijusi ķirurģe PSKUS Ķirurģijas klīnikā un ārste Rīgas ātrās medicīnas palīdzības stacijā.

Savukārt pagaidu valdes loceklim Ansonam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā ar uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja kvalifikāciju un akadēmiskais sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē, kas iegūti RSU. Līdz šim Ansons pilda valdes locekļa pienākumus ar finanšu vadības kompetenci VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", bet iepriekš darbojies valdes locekļa, finanšu direktora un finansista amatos dažādos uzņēmumos.

PSKUS jaunās pagaidu valde pilnvaru termiņš sāksies 28.oktobrī.

Kā informēja Vārpa, šodien plkst.15 PSKUS Administrācijas - 8.korpusa 3.stāva apspriežu zālē notiks preses konference, kurā tiks sniegta detalizētāka informācija par padomes lēmumu un pagaidu valdes uzdevumiem. Preses konferencē piedalīsies padomes un pagaidu valdes pārstāvji.

Lēmums atcelt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdi noteikti ir uz labu, aģentūrai LETA pauda slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Viņa atzina, ka slimnīcas valde tāpat kā iepriekš padome tika atcelta bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Iepriekš jau tika vēstīts, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

Kreicberga apzinās, ka kaut kādi lēmumi ir jāpieņem, jo, saprotams, ka finanšu neapgūšana nevienam nepatīk. Vienlaikus viņa uzskata, ka lēmums attiecībā pret viņas medicīnas jomu nav taisnīgs, tomēr "lēmums ir tāds, kāds ir, un tas noteikti ir uz labu".

Kā vēstīts, PSKUS ārkārtas dalībnieku sapulcē 5.oktobrī atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

Pēcpusdienā norisinājās vēl viena slimnīcas ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tika apstiprināta pagaidu padome trīs padomes locekļu sastāvā ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam.

PSKUS padomē ir ievēlēts Normunds Staņēvičs, kurš šobrīd veic valdes priekšsēdētāja pienākumus Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā. Staņēvičs ievēlēts par PSKUS padomes locekli, lai uzlabotu slimnīcas attīstības projektu vadību un veicinātu personāla sadarbību.

Pagaidu padomē ievēlēts Pēteris Stradiņš, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesors, PSKUS Sirds ķirurģijas nodaļas vadītājs. Stradiņa kompetence būs ārstniecības jautājumi.

Tāpat ievēlēta Iluta Riekstiņa, kura kopš 2019.gada ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle ar atbildību finanšu plānošanas un uzskaites vadības, ekonomikas un statistikas procesu vadības, iepirkumu un līgumu procesu, informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju procesu vadības, E-veselības jautājumu, kā arī investīciju projektu vadības jautājumos. Riekstiņas kompetence padomē būs par finanšu un būvniecības procesu pārvaldība.

Kā norāda VM, kapitāla daļu turētājs sagaida atbildīgu pagaidu padomes rīcību un formulējis tūlītējus pirmos uzdevumus. Padomei jāveic Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" pārvaldības ārējais audits un jānodrošina mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais