Blokķēde, tūrisms un dzīve pēc kara Kalnu Karabahā. Ko apspriež Zīda ceļa forumā?

© MN

Trešdien un ceturtdien Tbilisi notika Zīda ceļa forums, kurā divi tūkstoši dalībnieku pārstāv 60 pasaules valstis. Par tikšanās dalībniekiem ir kļuvuši, citu starpā, arī Armēnijas un Azerbaidžānas premjerministri.

Starp tiem, kas ir uzstājušies vai vēl tikai gatavojas uzstāties šajā forumā, ir Melnkalnes premjerministrs Dritans Abazovičs, Serbijas ārējās tirdzniecības ministrs Tomislavs Momirovičš, AAE valsts ministrs Tāni bin Ahmeds al-Zajūdi, ASV diplomāte Elizabete Makki, Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācijas ģenerālsekretārs Lazars Komanesku, Uzbekistānas transporta ministrs Ilhams Mahkamovs, Turcijas transporta un infrastruktūras ministrs Envers Iskurts, Kazahstānas transporta ministra vietnieks Satžans Ablalijevs.

Foruma ietvaros notiekošajās tikšanās piedalās arī fintech jaunuzņēmumu un lielu kompāniju dibinātāji un vadītāji. Viņu vidū ir Paysera līdzdibinātājs Audrjus Lučuns, Ethereum Competence Center vadītājs Vlads Martinovs, kriptovalūtas platformas viceprezidents Džeimss Volliss, kriptovalūtas biržas ByBit izpilddirektors Benz Žu un daudzi citi, piemēram, FlyDubai vecākais viceprezidents Džeihūns Efendi un Mastercard viceprezidents Heisams Fahmi.

Atklājot forumu, Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili paziņoja, ka Gruzija var kļūt par nozīmīgu kultūras un ekonomikas centru Eiropas un Āzijas valstīm.

“Gruzija ir dabisks tilts, kas atrodas Eiropas un Āzijas krustcelēs un ik dienas pārvēršas par daudzdimensiju reģionālo centru. Mana valdība ir veikusi lielus ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā, lai stiprinātu sakarus, kā arī izveidotu efektīvus tirdzniecības ceļus,” viņš atzīmēja.

Foruma paneļdiskusijās tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar maksājumu sistēmu, tostarp kriptovalūtu sistēmu, attīstību, kā arī transporta un energoapgādes drošības jautājumi, tostarp Aizkaukāza valstīs.

Šajā ziņā īpaši jāatzīmē Armēnijas un Azerbaidžānas premjerministru Nikola Pašinjana un Ali Asadova klātbūtne forumā. A. Asadovs savā uzrunā uzsvēra, ka pēdējo 20 gadu laikā viņa valsts ir uzsākusi lielākos transporta un loģistikas projektus reģionā. Faktiski šī ir pirmā tikšanās šādā formātā starp Armēnijas un Azerbaidžānas augstāko varas iestāžu pārstāvjiem kopš Kalnu Karabahas konflikta beigām.

Armēnijas premjerministram Nikolam Pašinjanam šis ir nozīmīgs pasākums arī tādēļ, ka iepriekšējā dienā intervijā laikrakstam The Wall Street Journal viņš paziņoja, ka Armēnija plāno diversificēt starptautiskās attiecības drošības jomā.

"Reģiona nākotnei jābūt saistītai ar sen slēgto robežu un tirdzniecības ceļu, tostarp ceļa, kas savieno Turciju un Azerbaidžānu, atvēršanu, ja tiks respektēta Armēnijas suverenitāte. Drošība jāpanāk ne tikai ar armijas palīdzību, bet arī ar reģionālā miera palīdzību," intervijā sacīja Armēnijas premjerministrs. Tā vietā, lai attīstītu attiecības ar Krieviju, kuras militārās bāzes atrodas Armēnijas teritorijā, Pašinjans ierosināja pievērsties Armēnijas "daudz senākajai vēsturei ar tās tjurku valodās runājošajiem kaimiņiem - Turciju un Azerbaidžānu".

Latvijā

28.novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Nord Express", kas ir vairāku gadu garumā veidots kinodarbs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, aģentūru LETA informēja "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.

Svarīgākais