Runājot par pievienotās vērtības nodokli augļiem un dārzeņiem, aģentūrai LETA Zemkopības ministrs Armands Krauze apliecina, ka Pārtikas un veterinārais dienests būs gatavs sekot līdzi, vai nenotiek produktu izcelsmes falsifikācija, lai nopelnītu uz nodokļu likmju atšķirībām Eiropā. Turklāt diskusiju par samazinātā nodokļa attiecināšanu uz pārtikas produktiem un ēdināšanu ministrs nebūt neuzskata par slēgtu.
Pašlaik jau ir skaidrs, ka nākamgad vairs nebūs samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes augļiem un dārzeņiem. Mēs visi arī zinām, kādi procesi notika, pirms šī likme savulaik tika ieviesta, tostarp no Polijas ievestus dārzeņus uzdeva par Latvijas un "iebāza kabatā" starpību no PVN likmēm. Pārtikas un veterinārais dienests (PVN) ir gatavs tam, ka šādas lietas varētu atsākties?
PVD noteikti būs gatavs kontrolēt, vai netiek falsificēta produktu izcelsme, bet attiecībā uz nodokļa nomaksāšanu gatavībā ir jābūt arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Es pat teiktu, ka VID šajā gadījumā ir primārais. Es domāju, ka mēs būsim gatavi, bet es gribu uzsvērt, ka diskusijas par šo jautājumu nav noslēgušās. Zemkopības ministrijas pozīcija ir, ka samazinātā PVN likme deva pozitīvu pienesumu. Arī ZZS prioritāte ir PVN likmes samazināšana pārtikai, specifiski nenosakot produktus, kā arī ēdināšanai, un to mēs rosinām izskatīt nodokļu darba grupā, kura darbu uzsāka vēl iepriekšējās valdības laikā. Mūsu uzskats ir, ka jārunā par PVN pārtikai kopumā, jo augļi un dārzeņi ir tikai viens sektors, bet tikpat svarīgi tas ir svaigai gaļai, miltu produktiem. Mēs par to vēlamies padziļinātu diskusiju minētajā darba grupā. Es pat teiktu, ka ir vajadzīgs padziļināts analītiskais darbs, semināru cikls, kur iziet cauri visām lauksaimniecības nozarēm un izvērtēt, kāda ir ietekme uz budžetu, kāda ir ietekme uz ražotājiem un galu galā, vai kaut ko iegūst arī patērētājs.
Es precizēšu - jūs iestājaties par samazinātās PVN likmes piemērošanu pārtikai kā tādai vai tieši Latvijai raksturīgiem produktiem?
Īsā atbilde ir - uz banāniem mēs negribam attiecināt samazināto PVN likmi. Mēs runājam par pārtikas pamata produktiem. Taču es arī atgādināšu, ka mēs nevaram runāt tikai par Latvijas ražojumiem, ir jārunā par pārtikas produktiem kopumā.
Es atkārtošu, ka mums ir svarīgi vairāki aspekti: ko iegūst pircējs, ko iegūst ražotājs, kāda ir ietekme uz budžetu un galu galā uz tautsaimniecību kopumā. Es domāju, ir pareizi par to diskutēt.
Kāda ir ticība, ka kaut kas varētu mainīties, jo diskusijas par to, ka pārtikai ir jāpiemēro samazinātā PVN likme, notiek gadu gadiem, bet Finanšu ministrija nekad tam nav piekāpusies?
Es domāju, daudz kas ir atkarīgs no aprēķiniem. Es atgādināšu, ka samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem savulaik panāca ZZS. Jā, to ieviesa terminēti, lai sasniegtu noteiktus mērķus, un tagad tās piemērošana vairs nav pagarināta. Tad, kad būs aprēķini, mēs arī redzēsim, vai un kādu pienesumu dod samazinātā PVN likme pārtikai kā tādai. Bez skaitļiem runāt ir ļoti grūti, jo tad tas ir tikai emocionāli. Piemēram, tagad arī ir emocionāls arguments, ka var palielināties pelēkais tirgus. Taču tas var palielināties, bet var arī nepalielināties. Piemēram, statistika liecina, ka augļu un dārzeņu importa vērtība ir augusi gadu no gada arī pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas, un vietējās produkcijas noiets importu nespēja apsteigt. Tie visi ir būtiski fakti, kas prasa analīzi. Es arī varu pateikt, ka es kā pircējs tad, kad PVN likmi samazināja augļiem un dārzeņiem, izmaiņas cenās nejutu. Es to ļoti labi atceros, jo es pats samazinātās PVN likmes ieviešanu aizstāvēju, un pēc tam 2018.gadā, ieejot veikalos vai tirgū, biju spiests atzīt, ka es cenu samazinājumu nejūtu. Jā, statistika uzrādīja cenu kritumu par 11%, bet bieži vien tas, ko rāda kopējā statistika, un tas, ko redzam mēs katrs kā pircējs, nav viens un tas pats. Taču vietējiem ražotājiem šis lēmums viennozīmīgi ir palīdzējis.
Kad šie skaitļi un analīze varētu būt gatava?
Par augļiem un dārzeņiem visi dati ir, jo pašlaik ir ļoti precīza uzskaite, kāda ietekme ir bijusi 5% PVN likmei. Attiecībā uz citiem pārtikas produktiem diskusija, protams, nenotiks nākamā gada budžeta pieņemšanas kontekstā. Tas visdrīzāk notiks nākamā gada sākumā, un tur dati vēl būs jāiegūst. Tādēļ diskusija būs jāsadala divās daļās.
Pašreizējais risinājums ir vienošanās koalīcijā, ka nākamgad tiks atbalstīti vietējie augļu un dārzeņu audzētāji, tam atvēlot 3 miljonus eiro. Kā tas notiks?
Šie 3 miljoni eiro ir paredzēti konkurētspējas un eksporta veicināšanai. Šobrīd notiek konsultācijas ar nozari. Tā kā tas ir mūsu nacionālais atbalsts, tad nosacījumi investīcijām var būt plašāki nekā ES fondu gadījumā. Piemēram, ja atbalsta intensitāte būs ap 50%, tad kopā ar līdzfinansējumu faktiski tiks ieguldīti ap 6 miljoniem eiro. Ja vēl klāt ir "Altum" finanšu instrumenti, kas arī šajā laikā būs pieejami, tad nozarei ir iespējas piesaistīt daudz lielāku summu. Detaļas, kādas investīcijas, kādos projektos, tiks izstrādātas, konsultējoties ar nozares organizācijām.
