Šī gada oktobrī publicētā ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptaujas ESRA3 rezultāti liecina, ka Latvijas autovadītāji, salīdzot ar Eiropas valstīm, vieglprātīgāk uztver atļautā ātruma pārsniegšanu. Turklāt lielākā daļa pašmāju autovadītāju (78%) atzīst, ka ir traukušies ātrāk, nekā atļauts ārpus apdzīvotām vietām. Diemžēl vairāk nekā pusei autovadītāju arī apdzīvotas vietas nav pietiekams iemesls, lai iekļautos atļautajā braukšanas ātrumā. Tāpat jaunākā pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas autovadītāji neuzskata atļautā ātruma pārsniegšanu par tikpat riskantu un dzīvību apdraudošu rīcību kā, piemēram, automašīnas vadīšanu pēc alkohola lietošanas.
Aptuveni piektdaļa Latvijas autovadītāji uzskata, ka ātruma pārsniegšana ir pieļaujama, sevišķi ārpus apdzīvotām vietām. 17% no tiem uzskata, ka ir pieļaujami pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, braucot pa automaģistrālēm, Eiropā tā uzskata 14%. Tāpat arī pēc 17% Latvijas respondentu domām ir pieņemama ārpus apdzīvotām vietām pārsniegt ātrumu, taču citviet Eiropā tā domā 11%. Teju uz pusi mazāk - 8% - Latvijas autovadītāju uzskata, ka ātruma pārsniegšana ir pieļaujama apdzīvotās vietās, Eiropā tā uzskata 6% autovadītāju.
Lai gan mazāks skaits autovadītāju uzskata par pieņemamu pārkāpt noteiktos ātruma ierobežojumus, tomēr realitātē, kā liecina pētījuma rezultāti, liela daļa tāpat brauc ātrāk nekā atļauts. Teju trīs ceturtdaļas jeb 72% Latvijas autovadītāju atzīst, ka pēdējās 30 dienās ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu, braucot pa automaģistrālēm. Savukārt Eiropā atļauto braukšanas ātrumu pārsnieguši 50% autovadītāju. Vēl lielāks skaits autovadītāju Latvijā, proti, 78% atzinuši, ka gāzes pedāli iespiež vairāk ārpus apdzīvotām teritorijām. Arī šajā gadījumā kopumā Eiropā autovadītāji ir piesardzīgāki un ātrumu pārsnieguši 53%. Vairāk nekā pusei - 67% - Latvijas autovadītāju mēdz steigties arī apdzīvotās vietās, Eiropā 48% steigušies virs atļautā ātruma. Vērojama tendence, ka mazāks Latvijas autovadītāju skaits pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu sliktos braukšanas apstākļos, piemēram, sliktas pārredzamības, blīvas satiksmes un neaizsargātu satiksmes dalībnieku klātbūtnes ietekmē, šādos braukšanas apstākļos steigušies par ātru 39% Latvijas autovadītāju. Kā liecina pētījuma dati, arī šādās situācijas kopumā Eiropā mazāk autovadītāju pārsniedz ātrumu - 32%.
Turklāt, kā liecina pētījuma dati, Latvijā ātruma pārsniegšana sociāli ir vairāk attaisnota nekā daudzi citi pārkāpumi, piemēram, braukšana reibumā. Tikai 2% Latvijas autovadītāju šķiet pieņemami vadīt auto, ja ir pārsniegts atļautais alkohola daudzums. Attiecībā uz braukšanu divas stundas pēc medikamentu lietošanas, kas var negatīvi ietekmēt spēju vadīt automašīnu, Latvijā 12% autovadītāju pēdējo 30 dienu laikā ir braukuši šādā stāvoklī. Mazāks skaits - 10% - ir vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas. Taču 8% ir atļāvušies braukt, kad ir pārsniegta atļautā alkohola norma asinīs.
No šī gada sākuma līdz 24. oktobrim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 116 cilvēks, kas strauji tuvojas Ceļu satiksmes drošības plānā paredzētajai maksimālajai robežai līdz gada beigām, kas ir 118. Līdz septembra beigām Latvijas ceļu satiksmē tika smagi ievainoti gandrīz 300 cilvēki.