Lemberga prāvu padara slepenu

Pēdējās trijās tiesas sēdēs tā sauktajā Lemberga prāvā tika liegts piedalīties žurnālistiem. Lai arī oficiāls skaidrojums prāvas slepenošanai netika sniegts, varēja noprast, ka tā saistīta ar vēlmi slepenībā pratināt Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku.

Neatkarīgās žurnālists vakar no tiesas zāles tika padzīts jau trešo reizi. Pirmajā reizē to izdarīja tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans, paziņojot, ka tiem, kuri nav procesa dalībnieki, tiesas zāle jāpamet. Teikto viņš pamatoja ar to, ka tiesas zālē atrodas G. Laiviņš-Laivenieks, kuram esot piemērota procesuālā aizsardzība. Šī tiesas sēde tomēr nenotika Ventspils mēra Aivara Lemberga slimības dēļ.

Cita starpā uz visām trim tiesas sēdēm G. Laiviņu-Laivenieku atvizināja melns Volkswagen mikroautobuss ar aptumšotiem stikliem. No autobusa līdz pat tiesas zālei viņu pavadīja divi vīri tumši pelēkos vadmalas svārkos. Neraugoties uz šādu apsardzi, nevienam nav liegts ar G. Laiviņu-Laivenieku sasveicināties un aprunāties.

Nākamajā tiesas dienā sargsuņa loma tika uzticēta tiesas sekretārei, kura jau pirms sēdes no zāles izdzina ne tikai Neatkarīgās žurnālistu, bet arī Starptautiskās žurnālistu organizācijas Reporters sans frontiers (Reportieri bez robežām) pārstāvi Latvijā Imantu Liepiņu.

Tomēr no neoficiāliem avotiem Neatkarīgā noskaidroja, ka procesa noslepenošanai nav bijis pamata, jo procesuālā aizsardzība G. Laiviņam-Laiveniekam piešķirta pavisam citā kriminālprocesā. Tiesnesis B. Geimans pat atvainojies procesa dalībniekiem. Tomēr esot arī piebilsts, ka G. Laiviņš-Laivenieks iesniedzis lūgumu, lai viņš tiktu pratināts slēgtā sēdē. Advokāts to pamatojis tā, ka viņa liecības varētu saturēt ar advokātu profesionālo darbību saistītus noslēpumus.

Vakar procesa dalībniekiem vajadzēja uzsākt debates par to, vai G. Laiviņa-Laivenieka pratināšana notiks atklātā vai tomēr slēgtā tiesas sēdē. Neraugoties uz to, ka tiesas lēmums par advokāta lūgumu vēl nebija pieņemts, arī pirms vakardienas tiesas sēdes sekretāre uzstājīgi dzina žurnālistus no zāles ārā. Iebildes, ka sēde nav pasludināta par slēgtu, nelīdzēja. Sekretāre sazvanījās ar kādu un paziņoja, ka sēde tomēr ir slēgta. Nelīdzēja arī arguments, ka pat pie ieejas tiesas zālē izkārtajā paziņojumā norādīts, ka 14. marta sēde būs atklāta. Sekretāre norādīja, ka paziņojumā ieviesusies kļūda. Sekretāres viedokli atbalstīja arī prokurori, bubinot, ka sēde esot slēgta.

Ņemot vērā, ka G. Laiviņa-Laivenieka liecības publiskotas jau vairākkārt, viņa pratināšanas noslepenošana pēc būtības ir absurda. Piemēram, viņa liecības atrodamas Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatā Kā nozagt miljardu, kura tika laista klajā Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā. Diemžēl šīs liecības pavisam nesen kļuva nepieejamas internetā, kur, mēģinot atvērt attiecīgo failu, parādās uzraksts Forbidden.

Turklāt G.Laiviņš -Laivenieks 2008. gada vasarā uzreiz pēc pirmajām viņa liecību publikācijām sniedza interviju arī Neatkarīgajai, izklāstot ar tiesvedību saistītus jautājumus.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.