Krauze ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē rosinājis diskutēt par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu

© Ģirts Ozoliņš/MN

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē rosinājis sākt diskusiju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norāda, ka Krauze padomes sanāksmē pirmdien, 23.oktobrī, pauda bažas par Krievijas izcelsmes graudu nonākšanu ES tirgū un aicināja Eiropas Komisiju (EK) izvērtēt tā ietekmi uz tuvākajām Krievijas robežvalstīm un ES graudu nozari kopumā.

Ministrs aicināja sākt diskusiju par Krievijas graudu importa aizliegumu uz ES valstīm, bet uzsvēra, ka šis priekšlikums neparedz ierobežot Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu, atzīmē ZM.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka situācija Latvijas lauksaimniecībā šogad bijusi sarežģīta un lauksaimniecības uzņēmumiem var rasties ilgstošas grūtības. Tāpat radušās bažas, ka konflikts Tuvajos Austrumos un iespējamais naftas cenu kāpums varētu vēl vairāk palielināt ekonomisko nenoteiktību.

ZM skaidro, ka lauksaimniecības nozare Latvijā joprojām saskaras ar ražošanas izmaksu kāpumu, bet vienlaikus notiek arī saražotās produkcijas cenu kritumus, piemēram, graudaugiem. Tāpat nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ ražas šogad ir ļoti sliktas.

Vienlaikus ZM norāda, ka pēdējā laikā palielinās graudu importa no Krievijas negatīvā ietekme uz Latvijas graudkopības nozares konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos.

Krievijai 2023./2024.gada sezonā tiek prognozēts trešais visu laiku lielākais kviešu ražas apjoms, turklāt ražošanas izmaksas Krievijā ir zemākas nekā ES, un tas vēl vairāk apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju. Arī EK analīze par tirgus norisēm liecina, ka Krievija turpinās kviešus eksportēt rekorda apjomos un tempā, skaidro ZM.

Krauze aģentūrai LETA stāstīja, ka arguments, kādēļ pret Krievijā ražoto pārtiku nav noteiktas sankcijas, ir ka Ukrainas kara dēļ var iestāties bads Āfrikas valstīs vai citās attīstības valstīs. "Ja šis arguments ir saprotams, tad pilnībā nav saprotams, kādēļ Krievijas produktus ļauj ievest Eiropa, jo Eiropai bads nedraud," viņš teica.

Tāpat Krauze uzsvēra, ka to pašu, ko Eiropā ieved no Krievijas, var ievest no Ukrainas un tādā veidā palīdzēt arī Ukrainai. "Turklāt mēs nemaz nezinām, vai kvieši, kukurūza, zirņi, kuri pašlaik ienāk no Krievijas, ir audzēti Krievijā, vai ir nozagti Ukrainā, vai izaudzēti Ukrainas okupētajās teritorijās," viņš sacīja.

Vienlaikus ministrs piebilda, ka tranzītu nevajadzētu aizliegt, jo Krievijai ir jābūt iespējai vest produktus uz Āfriku un citur, proti, mērķis nav izraisīt badu kaut kur pasaulē.

Ministrs arī apstiprināja šī ir viena no viņa šī brīža prioritātēm. "Uzskatu, ka ir jāaizliedz Krievijas pārtikas produktu imports ES. Protams, tas ir ES līmeņa jautājums. Taču, ja mēs gribam palīdzēt Ukrainai, tad ir jāpalīdz Ukrainai, nevis Krievijai," norādīja Krauze.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais