Latvija ar 50 000 eiro atbalstīs Moldovu Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, šodien lēma valdība.
Kā norāda Ārlietu ministrijā (ĀM), Moldovas ekonomika 2023.gada pirmajā pusē turpināja samazināties par 2%, kamēr inflācija turas aptuveni 10% līmenī. Ukrainas bēgļu skaits patlaban ir nostabilizējies, un tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 000 cilvēku no Ukrainas ir izvēlējušies Moldovu par savām pagaidu mājām.
ĀM atzīmē, ka situācijas attīstība Ukrainā var atstāt tālākas negatīvas sekas arī uz Moldovu gan humānajā, gan drošības, gan ekonomiskās noturības ziņā. Neskatoties uz daļēju ilgtspējīgu alternatīvu atrašanu Ukrainas elektrībai un Krievijas gāzei, energoresursu izmaksas Moldovai un tās iedzīvotājiem joprojām ir ļoti augstas. Nepietiekama ir enerģētiskās infrastruktūras savienojamība ar Rumāniju, kas ir izbūves procesā, taču tam nepieciešams lielāks laiks un resursi.
Pēc ĀM paustā, enerģētisko krīzi kā aktuālu tēmu joprojām izmanto prokrieviskā opozīcija, lai veidotu propagandas naratīvus publiskajā telpā, tādējādi graujot atbalstu gan Moldovas valdībai, gan tās veiksmīgi uzņemtajam Eiropas Savienības (ES) integrācijas kursam. Tāpēc arī 2023.gadā Moldovā saglabājas nepieciešamība pēc starptautiska atbalsta.
ĀM norāda, ka, ņemot vērā resursu kritisko trūkumu, Moldova enerģētikas problēmu risināšanai ir izveidojusi "Energy Transition and Independence Fund", kurā partneri tiek aicināti ieguldīt līdzekļus Moldovas energoneatkarības veicināšanā, nepieciešamās enerģētiskās infrastruktūras izbūvē un atjaunojamās enerģijas kapacitāšu palielināšanā.
Pērn 24.februārī Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu rezultātā Moldovā ieplūda liels Ukrainas bēgļu skaits, kā arī tā sastapās ar negatīvu ietekmi uz valsts drošību un ekonomiku. Moldova, kam ir viens no zemākajiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem Eiropā, 2022.gadā piedzīvoja 34% inflāciju un ekonomikas sarukšanu par 6,5%.
Tā kā Moldova importē 78% no patērētajiem energoresursiem no ārvalstīm, Krievijas agresija un tās piekoptā enerģētiskā šantāža Moldovā izraisīja arī lielāko un nopietnāko enerģētikas krīzi Moldovas vēsturē. Pēc ĀM paustā, to izraisīja galvenokārt trīs faktori. Pirmkārt, Ukraina, kas bija viena no galvenajiem elektrības piegādātājiem Moldovai, bija spiesta pārtraukt elektroenerģijas eksportu uz Moldovu Krievijas radīto infrastruktūras bojājumu un savu kritisko vajadzību apmierināšanas dēļ. Otrkārt, vēloties mazināt Moldovas iedzīvotāju uzticību esošajai politiskajai varai, "Gazprom", no kuras gāzes piegādēm Moldova bija atkarīga pilnībā, uz pusi samazināja gāzes piegādes Moldovai, tādējādi izprovocējot energoresursu trūkumu un energoresursu cenu pieaugumu. Treškārt, situāciju būtiski pasliktināja kara izraisītais energoresursu cenu kāpums pasaulē kopumā.
ĀM atzīmē, ka šie iemesli izraisīja komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu līdz pat 700%. Krieviju atbalstošie politiskie spēki ar Krievijas drošības dienestu atbalstu izmantoja šo enerģētisko un ekonomisko krīzi, lai kampaņveidīgi destabilizētu situāciju Moldovā, cenšoties panākt proeiropeiskās valdības gāšanu un prokrievisko spēku nākšanu pie varas.
Lai sniegtu palīdzību Moldovai, gan atbalstot Ukrainas bēgļus, gan cīnoties pret Krievijas īstenotajām ļaunprātīgajām hibrīdaktivitātēm, starptautiskie partneri sniedza būtisku finansiālu un materiālu ieguldījumu. Sākot ar 2022.gadu, ES ir sniegusi vispusīgu atbalstu Moldovai aptuveni viena miljarda eiro apmērā.
Daļa no šī atbalsta tika novirzīta, lai Moldova kopā ar Ukrainu tiktu pievienotas Eiropas kontinentālajam elektrotīklam, kā arī notiktu gāzes un elektrības piegādātāju diversifikācija. Arī Latvija 2022.gadā sniedza palīdzību Moldovai 80 000 eiro apmērā, atbalstot Eiropas Komisijas īstenotos centienus, kas bija vērsti uz atbalstu Ukrainas bēgļiem ziemas grūtību laikā.
Solidarizējoties ar starptautisko sabiedrību, Moldovas izveidotajā "Energy Transition and Independence Fund" iemaksās 50 000 eiro apmērā kā Latvijas atbalstu Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos un Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu.