Latvija Luksemburgā panāk būtiskus uzlabojumus zvejas iespējām Baltijas jūrā 2024.gadam
Pēc ilgām diskusijām svētdien, 22.oktobra vēlā vakarā Luksemburgā, Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares augsta līmeņa ekspertu sanāksmē tika sagatavots kopīgs Baltijas valstu priekšlikums par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā 2024.gadam. Ar šo vienošanos BALTFISH ierosināja nozvejas kvotu ievērojami mazāku samazinājumu reņģēm un brētliņām, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) radikālo piedāvājumu, kas paredzēja pat reņģu specializētas zvejas slēgšanu Baltijas jūrā. BALTFISH valstu panākto kompromisa priekšlikumu ilgstošu diskusiju gaitā 23. un 24.oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē akceptēja arī EK un Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts - Spānija, kas attiecīgi piedāvāja izmaiņas 2024.gada nozvejas kvotās. Panāktais kompromiss 24.oktobrī tika vienprātīgi apstiprināts Padomē, ziņo Zemkopības ministrija.
Rezultātā Latvijai noteikts mazāks samazinājums reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā - tas būs 43%, nevis 60%, kā to rosināja EK. Turklāt 2024.gadam netiek ieviests ierobežojums reņģes zvejot tikai kā piezveju citu sugu zvejā, ar ko tiek atvieglota zvejniekiem jau tā sarežģīto zvejas prasību izpilde. Tas nozīmē, ka lēmuma rezultātā ir izdevies palielināt Latvijas kvotu reņģu nozvejai par 227 tonnām. Skarbajā situācijā ar Baltijas jūras reņģu krājumiem, kā to raksturo zinātnieki, arī šādam uzlabojumam ir vitāla nozīme, lai zvejnieki varētu sekmīgāk turpināt brētliņu zveju, kurā reņģe veido nelielu piezvejas daļu.
Savukārt brētliņu nozvejas kvotai izcīnīts ievērojami mazāks samazinājums, nosakot to 10%, nevis 23% apmērā, kā paredzēja sākotnējais EK priekšlikumus. Tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai par 4037 tonnām, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu. Latvija neatlaidīgi un mērķtiecīgi iestājās par to, ka EK ierosinātais radikālais samazinājums brētliņu un reņģu nozvejas kvotām Baltijas jūrā nav zinātniski pamatots. Latvijas ieskatā, pieņemot lēmumus, vienmēr jāseko zinātnieku pieļaujamajiem zvejas iespēju apjomiem, nevis jārada kādi birokrātiski vai mākslīgi apstākļi zvejnieku situācijas pasliktināšanai.
Latvija kopā ar Igauniju uzsvēra arī to, ka Rīgas līča reņģēm plānotais nozvejas kvotu samazinājums - 20% ir lielāks, nekā to nosaka zinātne. Šim stabilajam zivju krājumam zinātnes rekomendācijas pieļauj ne vairāk kā 17% samazinājumu, kas ir atbilstošs šī krājuma stāvoklim. Pat 3% zvejas iespēju atšķirība dod Latvijai papildus 778 tonnu reņģu zvejas iespēju ieguvumu.
Lašu un mencu krājumiem tāpat kā iepriekšējos gados, 2024.gadā tiek atļauta tikai to piezveja piekrastē un citu sugu zvejā. Šo sugu specializēta zveja nav atļauta jau kopš 2020.gada. Turklāt lašu piezvejas kvota 2024.gadam tiek samazināta par 15% un Latvijai tā veido 7113 gabalus. Tas ir pietiekami, lai segtu Latvijas zvejnieku lašu piezvejas vajadzības jauktajā dažādu sugu zvejā piekrastē.
Zemkopības ministrs Armands Krauze pēc lēmuma pieņemšanas Padomē uzsvēra: "Man ir patiess gandarījums par Zemkopības ministrijas parādīto stingro nostāju un mūsu ekspertu profesionalitāti BALTFISH līmenī, aizstāvot mūsu valsts intereses un veiksmīgi sadarbojoties ar citām valstīm. Galarezultātā šīs pūles guva arī Eiropas Komisijas sapratni un atbalstu. Šī lēmuma rezultātā mūsu zvejniekiem 2024.gadā būs būtiski labākas zvejas iespējas nekā tās sākotnēji bija paredzētas regulas priekšlikumā. Zvejniecības un piekrastes reģionu dzīvotspēja mums ir īpaši nozīmīga darbības joma. Tāpēc ministrija par šiem jautājumiem vienmēr rūpēsies un tie būs manu prioritāro darbu sarakstā."