Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) šī gada deviņos mēnešos saņēmusi ap 200 zvanu no jauniešiem, kuri apsver vai ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska.
Papildus vēl vairāk nekā 200 zvanītāju bijuši ļoti nomāktā stāvoklī. Kovaļevska šos skaitļus raksturoja kā dramatiskus, secinot, ka jauniešu vidū "emocionālais klimats ir smags".
VBTAI vadītāja skaidroja, ka daļēji tas ir Covid-19 pandēmijas mājsēdes rezultāts, tomēr tas nav vienīgais iemesls.
Šādā nomāktā stāvoklī nonākušie bērni nereti izjūt sarūgtinājumu par to, ka nespēj izpildīt viņiem uzstādītās prasības un netiek līdzi pārējiem, tādēļ neredz savai eksistencei jēgu. Daudzi jaunieši arī saskaras ar nepieņemšanu un bulingu, stāstīja Kovaļevska.
Runājot par apcelšanu un fizisko un emocionālo vardarbību, viņa uzsvēra, ka ir daudz faktoru, kas ceļ agresijas līmeni bērnu un jauniešu vidū, bet, pirmkārt, tā ir apkārtējā vide un vecāki, tuvinieki. Bērni ir pieaugušo spogulis, viņi noskata tuvākajā mājsaimniecībā pastāvošos ģimenes modeļus, atzina Kovaļevska, piebilzdama, ka Latvijas sabiedrībā ir ļoti augsta tolerance pret vardarbību.
VBTAI vadītāja secinājusi, ka Latvijā skolas ir koncentrējušās tieši uz mācību procesa nodrošināšanu, bet sociālajai dzīvei un jauniešu emocionālajai videi tik ļoti nepievērš uzmanību, tomēr tas būtu jādara daudz vairāk.
Pirmkārt, būtu jāapzina riskantās vietas skolā, kurās bulinga upuri var tikt pakļauti teroram, kā arī būtu jāmāca pašiem jauniešiem atpazīt bulingu un zināt, kā rīkoties, ja tas pamanīts. Kovaļevska cer, ka situāciju skolās varētu uzlabot atbalsta personāla nodrošināšana, piemēram, psihologa vai sociālā darbinieka klātbūtne un iesaistīšanās.
Kā ziņots, vairāk nekā 40% skolēnu saskaras ar sistemātisku vardarbību Latvijas skolās, secināts Rīgas Stradiņa universitātes pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktais pētījums par bulinga izplatību Latvijas skolās.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka ievērojams skaits bērnu ir saskārušies arī ar uzbrukumiem ķermeņa vai seksualitātes dēļ. Turklāt tikai puse skolēnu pauduši pārliecību par skolotāju noraidošo attieksmi pret bulingu. Aptuveni viena piektā daļa skolēnu uzskata, ka skolotāji lielākoties nevar ietekmēt bulinga situāciju samazināšanos. Rezultāti nepārprotami liecina par nepieciešamību sistemātiskai bulinga risināšanai Latvijas skolās.