Valsts heraldikas komisija konstatējusi, ka lietuviešiem piederošais uzņēmums Latvijas monētu nams pārlieku radoši izmanto mūsu valsts simboliku.
Pastāv aizdomas, ka ģerboņa izmantošana pelnīšanai un maldinoša iespaida radīšana, ka šis rūpals atrodas valsts pārziņā, ir pretlikumīga.
Domstarpības izraisījusi Latvijas monētu nama (LMN) izdotā medaļa Par Latvijas neatkarību 18.11.1918., kas tiek dēvēta par simbolisku Latvijas vēstures piemiņas zīmi. Tā jau palaista tirdzniecībā, taču šobrīd no piedāvājuma ir izņemta. Heraldikas komisija nospriedusi, ka Latvijas ģerbonim uz tādas medaļas nav jāatrodas. Uzņēmums tikmēr gatavojas ņemt talkā juristu pakalpojumus un aizliegumu tirgot ģerboņotās medaļas, kas patiesībā izskatās pēc monētām, apstrīdēt.
Problēma ir faktā, ka likums Par Latvijas valsts ģerboni paver interpretācijas iespēju. Tas noteic, ka lielo valsts ģerboni tiesīgas lietot 11 valsts institūcijas – Valsts prezidents, Latvijas bankas, vēstniecības u. c. Protams, lietuviešu uzņēmuma šai sarakstā nav. Gluži otrādi – 10. panta 1. daļa noteic, ka valsts ģerboni nav tiesību lietot privātiem uzņēmumiem. Bet šā panta 2. daļa skaidro, ka fiziskām un juridiskām personām ir tiesības lietot valsts ģerboņa attēlu, izņemot gadījumus, kad tas maldina par lietotāja juridisko statusu.
LMN gadījumā var rasties iespaids, ka medaļas izdevējs ir Latvijas valsts, jo arī Latvijas Banka taču izdod jubilejas un piemiņas monētas, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Līdz šim no bankas gan nav dzirdētas iebildes par LMN aktivitātēm. Lietuviešu monētas nav maksāšanas līdzeklis, tāpēc tās tiek sauktas par medaļām. Kaut gan, kā secina heraldikas komisijas pārstāvis Armands Vijups, rodas iespaids, ka savus ražojumus uzņēmums cenšas pietuvināt divlatu monētas izmēram. Jāpiebilst, ka arī paša LMN logotips var radīt valsts institūcijas iespaidu, jo tajā izmantots gan Rīgas vecais ģerbonis, gan tā turētāji – lauvas, tiesa atšķirīgi stilizēti.
Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija stāsta, ka uzņēmums sākotnēji pat netika vērsies komisijā, lai saskaņotu valsts simbolikas izmantošanu. LMN apgalvo, ka par šādu nepieciešamību nemaz nav zinājis. Uzņēmuma valdes loceklis Remigijus Dinda, iecerētās medaļu sērijas prezentācijā pavasarī vēstīja: «Šī medaļu kolekcija ir Latvijas iedzīvotāju iespēja iepazīt valsts nozīmīgākos vēsturiskos notikumus citādākā veidā.» Līdzīgu iespēju lietuvieši piedāvā arī paši savā valstī, Igaunijā un Skandināvijā. Taču nekur neesot bijis problēmu ar simbolikas izmantošanu.
Nesen uzņēmums iesniedzis pieteikumu komisijā, taču tas nav apstiprināts. Klientu menedžere Latvijā Anita Grēve, neieslīgstot detaļās, apgalvo: «Atteikuma pamatojums ir vienkārši muļķīgs.» Kad no komisijas tikšot saņemta izvērsta rakstiska atbilde, ar komisiju runāšot juristi. Medaļu jau pasūtījuši un gaida to atsūtām no Lietuvas aptuveni 3000 cilvēku.
Paradoksāli, ka sūdzību Valsts heraldikas komisijai iesniedzis viens no klientiem. Kamēr turpinās cīkstiņi ap medaļu Par Latvijas neatkarību 18.11.1918., uzņēmums piedāvā jau nākamo, kurā izmantots Latvijas Republikas ģerbonis, proti, piemiņas medaļu Baltijas ceļš. Kopumā kolekcijā Latvijas vēsturiskie notikumi līdz 2012. gada aprīlim bija iecerēts izdot 24 medaļas.