Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projektu, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā.
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums biržā.
Atbalsts paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti - elektroenerģija, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija -, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem, piemēram, malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai.
Plānots, ka atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija.
Turpmāk mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju. Likumprojekta autori norāda, ka sistēma šobrīd tiek izstrādāta.
Tautsaimniecības komisijas sēdē Saeimas juridiskais birojs un Datu valsts inspekcija (DVI) pauda bažas par datu aizsardzību plānotajā sistēmā, ņemot vērā to, ka plānots izmantot valstī pieejamos datus.
Komisija uzdevusi Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Saeimas juridisko biroju un DVI pirms trešā lasījuma Saeimā sagatavot skaidrojumu par personu datu apstrādi un iespējamiem risinājumiem.
