Rēzeknes dome lems par štatu samazināšanu Rēzeknes pamatskolā - attīstības centrā
Šodien plkst.15 Rēzeknes pilsētas domes sēdē citu jautājumu starpā deputāti lems par štatu samazināšanu Rēzeknes pamatskolā-attīstības centrā
Rēzeknes pilsētas domes deputāti apsver štatu samazināšanu Rēzeknes pamatskolā-attīstības centrā, kur mācās bērni ar smagiem funkcionāliem un attīstības traucējumiem, aģentūru LETA informēja pašvaldības deputāte Ināra Groce (NA/LZP/JV/LRA/LP).
Pirmdien Rēzeknes pilsētas domes Finanšu un budžeta komitejas sēdē deputāti lēma par tālāku pašvaldības izdevumu samazināšanu. Cita starpā deputāti sprieda par grozījumiem Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra amatu sarakstā. Šajā pamatskolā mācās 140 bērni ar dažādiem funkcionāliem un attīstības traucējumiem. Komitejā izteikts priekšlikums samazināt desmit darbinieku štata vietas, tai skaitā aukļu un fizioterapeita amata vietu, lai ekonomētu 120 000 eiro. Tomēr izskanējis arī viedoklis, ka fizioterapeitu tomēr varētu atstāt, un gala lēmums tiks pieņemts domes sēdē.
Tāpat komitejas sēdē tika diskutēts par lūgumu finanšu ministram mainīt Valsts kases izsniegto aizdevumu atmaksas termiņu, pārceļot 2023.gadā 4.ceturksnī noteikto pamatsummas - 0,85 miljoni eiro - samaksas termiņu uz turpmākajiem gadiem.
Domes sēdē lems arī par atkārtotu lūgumu Finanšu ministrijai atļaut aizņemties 3,3 miljonus eiro no Valsts kases rekreācijas centra izveidei. Rēzeknei draud līgumsods par maksājumu kavēšanu - 334 000 eiro, kā arī, ja rekreācijas centra projekts netiek pabeigts, iespējama finanšu korekcija 5 miljoni eiro, sacīja Groce.
Kā jau vēstīts, Rēzeknes pilsēta ir nonākusi finansiālās grūtībās. Finanšu ministrija 24.augustā, atbildot uz Rēzeknes aizņēmumu pieteikumiem, informējusi pašvaldības domi, ka pašvaldībai šobrīd nav iespējams saņemt jaunus aizņēmumus.
Rēzeknes pilsētas dome šogad 1.septembrī pieņēma finanšu stabilizācijas pieteikumu, kuru jāapstiprina Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām tobrīd bija nepieciešami 6,004 miljoni eiro.