Iezīmējas vairākas risināmas lietas, pirms noteikt Krievijā reģistrētu auto konfiskāciju

© Dmitrijs SUĻŽICS, MN

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šodien iezīmējās vairāki vēl risināmi jautājumi, lai sagatavotu atbilstošu regulējumu Krievijā reģistrētu automašīnu konfiskācijai.

Deputāti pauda gatavību strādāt pie to atrisināšanas, un paredzēts, ka pie deputāta Andra Kulberga (AS) ar kolēģiem rosinātajiem Ceļu satiksmes likuma grozījumiem šajā jomā tiks turpināts strādāt nākamnedēļ.

Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi savu redzējumu par grozījumiem, kas tapis sadarbībā ar vairākām iesaistītajām institūcijām, tajā skaitā Satiksmes ministriju un Ārlietu ministriju (ĀM), pastāstīja TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna. Ministrijas pārstāve skaidroja, ka likuma spēkā stāšanas spēkā varētu būt brīdis, kurā sāktos atskaites termiņš auto pārreģistrēšanai.

Citu jautājumu sēdē aktualizēja nevalstiskā sektora pārstāve, kura strādā ar trešo valstu pilsoņiem. Jāatrisina tas, ka cilvēkiem no trešajām valstīm, kuriem izsniegta humānā vīza, nav likumisku tiesību, lai automašīnu pārreģistrētu Latvijā.

Lai veiktu pārreģistrēšanu, šiem cilvēkiem būtu jāsaņem personas kods, bet viņi to nevar saņemt, tāpat viņi arī nevar izmantot e-pakalpojumu, skaidroja nevalstiskās jomas pārstāve.

ĀM pārstāve vērsa uzmanību, ka Latvijā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm varētu turpināt iebraukt Krievijā reģistrētas automašīnas konkrētos gadījumos. Tas var notikt, jo, piemēram, Somija ļauj izņēmuma kārtā iebraukt Krievijā reģistrētām automašīnām, ja tās vada ES dalībvalstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi. Vēl cits jautājums būs izņēmuma attiecināšana uz tām personām, kurām ir, piemēram, diplomātiskā imunitāte.

Tāpat jāņem vērā, ka pēc ES dalībvalstu kritikas par regulējuma neskaidrību Eiropas Komisija topošajā sankciju pret Krieviju 12.kārtā varētu modificēt sankciju regulējumu pret Krievijā reģistrētām automašīnām.

Uz vairākiem vēl risināmiem jautājumiem pirms likuma izmaiņu pieņemšanas uzmanību vērsa arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Sēdes sākumā deputāts Kulbergs no savas puses uzsvēra, ka uz tiem Krievijas valstspiederīgajiem, kuri turpina "brutāli ignorēt" nepieciešamību savu Krievijā reģistrēto transportlīdzekļi pārreģistrēt Latvijā, būtu jākonfiscē automašīna. Tam atbalstu izteica arī deputāts Jānis Vitenbergs (NA).

Pēc institūciju norādītajām vēl risināmajām lietām vairāki deputāti akcentēja, ka komisijai sākumā jārod risinājumi, pirms virzīties tālāk ar likumprojektu.

Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā grozījumus Ceļu satiksmes likumā par prasību Krievijas un Baltkrievijas auto reģistrēt Latvijā trīs mēnešu laikā pretējā gadījumā tos konfiscējot.

Grozījumus virza "Apvienotais saraksts", kuras deputāts Kulbergs uzsver, ka, lai motivētu autovadītājus veikt automašīnu pārreģistrāciju, iesniegtajos grozījumos arī teikts, ka spēkrati, kuri pēc trīs mēnešu pārejas perioda beigām joprojām nebūs reģistrēti Latvijā, tiks konfiscēti.

Grozījumu nodošanu komisijām Saeimā oktobra sēdē neierasti atbalstīja visi 100 deputāti.

Kulbergs debatēs uzsvēra, ka izmaiņas jāpieņem, lai pēc iespējas agrāk pārtrauktu tiesisko nihilismu un neļautu ņirgāties par Latvijā noteikto kārtību.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais