Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Zināmas ceļu satiksmei drošākās pašvaldības: viena atrodas Kurzemē, otra - Latgalē

© Mārtiņš Zilgalvis/ MN

Lai noskaidrotu ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadus, otro gadu pēc kārtas Satiksmes ministrija rīkoja konkursu "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2022". Ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju viedokli un ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku, par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2022.gadā atzīta Ventspils, savukārt 36 novadu konkurencē pirmajā vietā ierindojies Varakļānu novads, vēsta SM Komunikācijas nodaļa.

"Ceļu satiksmes drošības jomā, īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Šī ir joma, kurā Latvija ievērojami atpaliek no citām Eiropas valstīm. Pamatā runa ir par trīs jomām - prevenciju: sodu politiku, infrastruktūru un drošības kultūru jeb pārvietošanās paradumiem, lai ikviens satiksmē justos droši. Tāpat uzlabojumi nepieciešami attiecībā uz piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Mūsu dzīve nav iedomājama bez mobilitātes ikdienā un nokļūšana uz medicīnas vai mācību iestādi vai citu gala mērķi nedrīkst būt izaicinājums. Infrastruktūras uzlabošana drošai mikromobilitātei un piekļūstamības nodrošināšanai ir jautājumi, kas risināmi kopā ar pašvaldībām, jo tieši tās plāno un īsteno pasākumus savās teritorijās. Tāpēc ir būtiski atzīmēt tās pašvaldības, kas īstenojušas un turpina īstenot pasākumus, lai iedzīvotāji justos droši dodoties savās ikdienas gaitās. Mums ir jāizceļ pozitīvie piemēri," atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Salīdzinot ar 2021.gada rezultātiem, valstspilsētu kategorijā nav novērojamas izmaiņas. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg un vispozitīvāko iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pilsētā. Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, kas saņēmusi otro labāko iedzīvotāju vērtējumu, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja, kas ir otrais zemākais CSNg skaits pilsētā.

"Uzskatu, ka sasniegtais ceļu drošības līmenis ir jānotur arī turpmāk. Jāsaka paldies iedzīvotājiem par viņu ierosinājumiem, kurus cenšamies arī atbalstīt. Vērtīgi būtu ieviest ceļu satiksmes drošības ceļojošo kausu, kas būtu vilkme arī citām pašvaldībām to iegūt un saglabāt," saņemot 1. vietas godalgu, teica "Ventspils Komunālās pārvaldes" direktors Andris Kausenieks.

Novadu kategorijā vērojamas izmaiņas - debitējis Varakļānu novads, kas no 27.-30. vietas 2021.gadā uzlēcis uz 1. vietu 2022.gadā. Varakļānu novads izceļas ar zemāko CSNg skaitu un vispozitīvāko vērtējumu no novada iedzīvotājiem. Otro vietu ieguvis Līvānu novads, kas pirms tam ierindojies 6. vietā. Trešo vietu ar kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu, bet zemiem CSNg rādītājiem ieguvis Alūksnes novads.

"Domājam par ceļu drošību novadā kopumā, it īpaši pie skolām un tur, kur ir intensīva iedzīvotāju kustība. Liels prieks par iegūto atzinību mūsu darbam! Savu labo pieredzi labprāt nodosim arī citiem, jo ir būtiski veicināt ceļu satiksmes drošību ne tikai pilsētās, bet arī mazajos pagastos, lai tādējādi novada kopējā attīstība būtu līdzsvarota," pauda 1. vietas ieguvējs - Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs.

Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās ir palicis nemainīgs. 34% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt 40% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (48%) un velosipēdu (37%). Savukārt tie, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām, ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši (84%).

Salīdzinot 2021. un 2022.gada pētījumu rezultātus, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī ir uzlabojies - 30% no aptaujātajiem to vērtē kā ļoti labu vai labu, savukārt 42% kā apmierinošu. Tikmēr 62% atzīst, ka ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu viņu pašvaldībās. Lai satiksme pašvaldībās kļūtu drošāka, iedzīvotāji aicina izbūvēt gājēju ceļus un veloceļus, kas nodrošina gājēju un velosipēdu vadītāju, kā arī citu mikromobilitātes rīku plūsmas atdalīšanu no autosatiksmes plūsmas (35%), izbūvēt vairāk ietvju un gājēju celiņu (34%), kā arī veidot drošu velo infrastruktūru (33%).

Ceturtdaļa (26%) iedzīvotāju atzīst, ka pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus kā automašīnas vadītāji vismaz vienu reizi mēnesī. Par visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji min braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas (52%) un pilsētā (29%), telefona lietošanu, esot pie stūres (19%), un pagrieziena nerādīšanu (11%). To iedzīvotāju, kas pārvietojas kājām, biežākie pārkāpumi tiek minēti ielas šķērsošana neatļautā vietā (40%) un ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas luksofora (25%). Tāpat piektdaļa (21%) neizmanto atstarojošos elementus tumšā laikā. Savukārt tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, atzīst, ka visbiežākie pārkāpumi ir braukšana pa ietvi (14%), pagrieziena nerādīšana (11%) un braukšana pie sarkanās gaismas luksoforā (8%).

Satiksmes ministrija konkursu rīko otro reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Īstenojot konkursu, tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus (70% no kopējā rezultāta) un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus (30% no kopējā rezultāta). Pētījums 2023.gada jūlijā veikts ar pētījumu aģentūru Norstat, kur savu viedokli pauda 2002 respondenti visā Latvijā.