Eksperts skaidro, kas vainojams pie Latvijas digitālās atpalicības

© f64.lv, Kaspars Krafts

5G tehnoloģijas reālajā pielietojamībā Latvijā kopumā redzam ļoti daudzkrāsainu bildi, intervijā aģentūrai LETA sacīja tehnoloģiju foruma "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.

Tostarp vienā pusē redzamas dažādas industrijas - celtniecība, transports, medicīna un citas -, kuras nemaz tik ļoti pasaules jaunākos izgudrojumus savā ikdienas darbā negrib ieviest.

Kalniņš norādīja, ka iemesli ir dažādi, tostarp finanšu trūkums, pieredzes un pierādījumu trūkums, ka šīs pasaules jaunākās inovācijas patiešām dos tos ieguvumus, ko sola.

"Es šeit biznesu ļoti labi saprotu, jo tas ir liels risks, var ieguldīt lielu naudu un beigās tomēr nonākt situācijā, kurā tās sākotnējās gaidas nepiepildās. Tas rada un veido šo Latvijas šķietamo digitālo atpalicību," intervijā LETA sacīja "5G Techritory" direktors.

Vienlaikus otrā 5G pielietojamības pusē ir tādi pasaules līmeņa pionieri kā SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), "MikroTik", vairāki citi uzņēmumi, kā arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

"Viņi nebaidās izmēģināt, veidot testa vides, sākot no auto testa vides Biķernieku trasē un beidzot ar testa vidi Ādažu poligonā, kurā izmēģina jau reālas militāras tehnoloģijas, kuras pēc pieciem desmit gadiem palīdzēs Latvijai un ne tikai Latvijai būt drošākai," intervijā sacīja Kalniņš.

Tāpat arī viņš atzina, ka nedomā, ka dažādos digitalizācijas indeksos redzamo zemo rādītāju vajadzētu uztvert negatīvi. "Ir Latvijas uzņēmumi, kuri kopā ar augstskolām labi un apzināti veido Eiropas un dažos gadījumos pat pasaules līmeņa testa poligonus, kas ir ļoti svarīgi tehnoloģiju, turklāt ne tikai 5G, attīstībai," norādīja Kalniņš.

Runājot par 5G tehnoloģijas pielietošanas progresu, Kalniņš sacīja, ka tas gada laikā ir mainījies - ir pieņemti jauni standarti, kas šo komunikāciju protokolu iespējo. Tāpat daudzu uzņēmumu vai industriju vertikālēs ir notikusi loģiska attīstība, kas sekmē 5G tehnoloģiju pielietošanu. Piemēram, ir notikusi 5G tīklu izvēršana telpās, līdz ar ko iegūstam uzticamus, ātrus bezvadu sakarus arī iekštelpās.

Vienlaikus joprojām notiek arī liela izpēte un attīstība. Kalniņš norādīja, ka "Latvija atkal dara savu pioniera darbu un veic testus 5G savienojamības nodrošināšanai uz jūras".

Kalniņš intervijā atzina, ka arī pasaules lielās kompānijas interesējas par testa iespējām Latvijā. "Ja mēs sekojam arī "5G Techritory" piecu gadu attīstībai, tad Latvijas kā pasaules mēroga tehnoloģiju testa vides attīstība bija mūsu uzstādījums no pašas pirmās dienas," sacīja foruma direktors.

Vienlaikus, runājot par inovatīvo risinājumu integrēšanu Latvijas reālajā dzīvē, piemēram 5G tehnoloģiju integrēšanu satiksmes organizācijas risinājumos, Kalniņš uzsvēra, ka tā ir sāpīga tēma Latvijai un Eiropai kopumā.

"Man, protams, visvairāk sāp Latvija un tas, ka mēs ļoti daudz runājam, bet ne tik daudz darām. Tas ir arī viens no "5G Techritory" ekosistēmas radīšanas iemesliem - panākt, lai valsts vai pašvaldība, uzņēmēji un zinātnieki sanāk kopā, diskutē un pēc tam arī vienojas, kā to vai citu jauno tehnoloģiju pielietot, ja tā var teikt, uz ielas," sacīja Kalniņš.

Ir bijušas vairākas veiksmīgas aktivitātes saistībā ar inovāciju iepirkumu. Tomēr Latvijā iztrūkst pozitīvās pieredzes un tie daži pozitīvās pieredzes aizmetņi netiek pietiekami plaši skaidroti, uzskata Kalniņš.

Viņš intervijā sacīja, ka ir nepieciešama motivēta pašvaldību un valsts struktūru atvēršanās un vēlēšanās iesaistīties šajā procesā. Diemžēl tā šobrīd nav, neskatoties uz to, ka iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) ļoti daudz par to ir runājis un motivējis.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā 18. un 19.oktobrī notiks jau sestais tehnoloģiju forums "5G Techritory", kurš pulcēs tehnoloģiju speciālistus un lēmumu pieņēmējus, lai runātu, kā pašlaik ir pielietojama 5G sakaru tehnoloģija. Forumu rīko VAS "Elektroniskie sakari", bet atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Starptautiskā Telekomunikāciju savienība.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.