"Natura 2000" teritorijā dabas liegumā "Kreiču purvs" AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pabeigusi septiņu aizsprostu izbūvi, liecina LVM publicētā informācija.
Darbi ir daļa no Kreiču purva un tam piegulošo purvaino mežu atveseļošanas pasākumu kompleksa.
LVM pārstāvji norāda, ka darbi notiek Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" ietvaros.
Projekta kopējās izmaksas ir 3,5 miljoni eiro.
Kā skaidro LVM, hidroloģijas režīma optimizēšanas mērķis, līdztekus aizauguma retināšanai purvainajos mežos vai pilnīgai koku izciršanai degradētajos augstajos purvos, ir atjaunot purvu, purvaino mežu un padarīt purvu piemērotu šeit mītošajam mednim.
Uzņēmumā atzīmē, ka Kreiču purvs, līdzīgi kā daudzi citi, pagājušajā gadsimtā tika meliorēts, vietām purvā tikusi iegūta kūdra un susināšanas ietekmē gadu gaitā tas aizaudzis, samazinot purva bioloģisko vērtību. Augstā purva augsnei jābūt pastāvīgi piesātinātai ar ūdeni, taču senāk raktie grāvji ir veicinājuši ūdens paātrinātu noplūdi.
LVM norāda, ka izbūvēto aizsprostu mērķis ir mazināt ūdens noplūdi no augstā purva, tādējādi pie pastāvīga un pietiekama ūdens režīma nodrošinot augstajam purvam raksturīgo sugu dzīves apstākļus un procesus.
LVM vecākā vides eksperta Uģis Bergmanis piebilst, ka optimāla ūdens režīma atjaunošana uzlabos purva stāvokli un nodrošinās labākus dzīves apstākļus arī purvā sastopamajam īpaši aizsargājamam putnam - mednim.
Vienlaikus Bergmanis skaidro, ka aizsprostu izbūves darbus veica pieredzējis traktortehnikas operators, kurš grāvja malas virs aizsprosta arī pielīdzinājis un pieblietējis, lai aizsprosts būtu aptuveni 30-50 centimetri augstāks par grāvja malām
"Risinājums izvēlēts, lai pēc kūdras nosēšanās aizsprosta virsma būtu vienāda ar grāvja malām, kas savukārt nodrošinās ūdens noturēšanu," norāda Bergmanis.
Katrs aizsprosts ir aptuveni 6 metrus plats. Aizsprostu izbūvei izvēlēts pagājušajā gadsimtā raktais meliorācijas grāvis.
Vienlaikus LVM informē, ka ogotājiem un sēņotājiem jāpievērš uzmanība, jo grāvja augštecē rakts materiāls aizsprostu izbūvei un ir izveidojies 1,5 metru dziļš padziļinājums, kas pastaigu laikā jāapiet.
LVM līdz 2023.gada nogalei kopumā 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās uzlabo un atjauno gan ES nozīmes biotopus, gan sekmē piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai. Tostarp šī gada janvārī LVM noslēdza pirmo nozīmīgo darbu posmu Kreiču purva atjaunošanai, 61 hektāra kopplatībā.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pērn bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.