Prezidents: Iekšlietu nozare zemā atalgojuma dēļ nespēj piesaistīt jaunus darbiniekus

© f64.lv, Kaspars Krafts

Iekšlietu nozarei ir jāparedz būtisks finansējuma pieaugums jau 2024.gada valsts budžeta projektā, uzsvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).

Kā informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses tikās, lai pārrunātu Iekšlietu ministrijas 2024.gada valsts budžeta prioritātes, robežas izbūves gaitu uz Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas un robežapsardzības jautājumu, kā arī atalgojuma un personāla piesaistes problemātiku iekšlietu sistēmā strādājošiem.

"Iekšlietu nozarei ir nepieciešams un ir jāparedz būtisks finansējuma pieaugums jau 2024.gada valsts budžeta projektā, jo šobrīd zemā atalgojuma dēļ nevar piesaistīt darbiniekus ar esošo algu līmeni," pauda Valsts prezidents.

Valsts prezidents un iekšlietu ministrs pārrunāja drošības apstākļus Latvijas izglītības iestādēs. Amatpersonas bija vienisprātis, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu rīcības algoritmu dažādu krīžu gadījumiem. Šajā kontekstā nozīmīga ir sadarbība ar pašvaldībām gan glābšanas, gan drošības, gan krīžu pārvaldībai.

"Iekšlietu nozares liela atbildība ir drošas vides uzturēšana Latvijā, tostarp nodrošinot sabiedrības operatīvu informēšanu un apziņošanu sabiedriskās kārtības un personu drošības apdraudējumu gadījumā. Tas ir jautājums, ko ir nepieciešams pilnveidot," uzsvēra Rinkēvičs.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais