Baltijas jūrā palielina mencu piezvejas limitu

© f64.lv, Jānis Pipars

Mencu piezvejas limits Baltijas jūras piekrastes komerczvejā palielināts par 16 tonnām, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais Zemkopības ministrijas (ZM) lēmums.

Lēmums pieņemts pēc tam, kad ZM saņēma biedrības "Kurzemes zvejnieku asociācija" vēstuli, kurā lūgts piešķirt mencu papildu limitu 20 tonnu apmērā piezvejai Baltijas jūras piekrastē 2023.gadā.

Biedrība norāda, ka no piekrastes zvejai iedalītajām 10 tonnām septembra vidū bija piezvejotas jau 6,5 tonnas mencu.

Vienlaikus institūts "Bior" savā atzinumā norāda, ka pēdējos trīs gados kopš ir spēkā mencu specializētās zvejas regulācija laika periodā no 21.septembra līdz 31.decembrim kā piezveja piekrastes zvejā tiek nozvejotas 4,1-18,7 tonnas mencu.

"Bior" atzīmē, ka pieņemot līdzīgu iespējamo nozveju sadalījumu, kopējā mencas piezveja piekrastē uz 2023.gada 31.decembri būtu robežās no 10,6 līdz 25,2 tonnām.

Vienlaikus institūtā piebilst, ka menca tiek nozvejota tikai kā piezveja citu sugu zvejā, tāpēc piezvejas faktisko apmēru ir grūti prognozēt un to var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, hidrometeoroloģiskie apstākļi, zivju izplatība, zvejnieku aktivitāte un citi.

Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) dati liecina, ka uz 26.septembri mencu piezvejas apjoms plekstu zvejā Baltijas jūrā aiz jūras piekrastes ūdeņiem bija 0,585 tonnas no rezervētajām 36 tonnām, savukārt mencu piezvejas apjoms reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā aiz jūras piekrastes ūdeņiem bija 0,02 tonnas no rezervētajām trīs tonnām.

Tā kā mencu piezveja plekstu, reņģu un brētliņu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem ir ļoti zema un Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota 2023.gadā ir izmantota tikai 14% apmērā, ZM palielinājusi mencu piezvejas limitu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā par 16 tonnām, šim nolūkam izmantojot divas tonnas rezervē atstātā mencu piezvejas apjoma un atlikušās 14 tonnas pārdalot no plekstu zvejai Baltijas jūrā aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervētā 36 tonnu piezvejas apjoma, atstājot šai zvejai 22 tonnas rezervētu mencu piezvejas apjomu.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais