Vairumā gadījumu autovadītājus no ātruma pārsniegšanas attur vien naudas sods; pa ātruma bīstamību nedomā

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” jaunajā sociālajā kampaņā vēršas pret izplatītāko ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu Latvijā – atļautā ātruma pārsniegšanu. Veiktie pētījumi un novērojumi ceļu satiksmē ļauj secināt, ka vairumā gadījumu autovadītājus no ātruma pārsniegšanas attur vien naudas sods. Neraugoties uz seku smagumu, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, autovadītāji par tām ikdienā nedomā.

Izplatīts iemesls, kādēļ autovadītāji ikdienā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, ir vadītāju pielāgošanās ātruma plūsmai, kā arī steiga un ātruma pārsniegšana kā izklaide un adrenalīna gūšana. Tāpat autovadītāji mēdz braukt ātrāk garlaicības dēļ vai pat nemana, ka brauc par ātru. Latvijas autovadītāju vidū, diemžēl, ir arī salīdzinoši augsta tolerance pret atļautā ātruma pārsniegšanu, salīdzinot, piemēram, ar transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

Autovadītāju rīcību skaidro psihoterapeits-ārsts Artūrs Miksons: “Daļa cilvēku nemaz neapzinās, cik patiesībā ir uzvilkti un agresīvi noskaņoti. Līdz ar to, sēžoties pie auto stūres, viņi visas šīs negatīvās emocijas automātiski laiž uz āru un tā rezultātā vadītājs pārsniedz ātrumu vai veic neapdomīgus manevrus. Bieži vien šie cilvēki jūtas, kā cietēji un patiešām tic, ka pie šādas rīcības ir vainojami citi, ārēji apstākļi, nevis viņu patiesās emocijas. Vienlaikus, ir arī daļa cilvēku, kuri ļoti labi apzinās savas emocijas un pārsniedz ātrumu apzināti, lai šādā veidā “izlādētos”. Abos gadījumos šāda rīcība var izraisīt paliekošu nospiedumu uz visu turpmāko dzīvi sev un citiem.”.

Autovadītāju soda saņemšanas bažas apstiprina arī AS “Mapon” apkopotie dati. Situāciju uz Latvijas autoceļiem komentē Kalvis Šēnbergs, “Mapon” produkta attīstības vadītājs: “Autovadītāji ievērojami samazina ātrumu stacionāro fotoradaru tuvumā, un tiklīdz tiem pabrauc garām, atkal to pārsniedz. Nelieli uzlabojumi novēroti ceļu posmos, kur uzstādītas vidējā ātruma kontroles sistēmas. Tajos vidējais ātrums tiešām ir samazinājies un satiksme kļuvusi nedaudz mierīgāka.”

Pēdējo gadu laikā arvien populārāki kļūst transporta koplietošanas pakalpojumi. Ar rūpēm par drošu satiksmi, automašīnās ir ieviestas dažādas automatizētas brīdinājumu sistēmas. Plašāk skaidro Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs: “Diemžēl, daļa klientu nepievērš pienācīgu vērību vienkāršiem ceļu satiksmes noteikumiem, tāpēc CityBee brauciena laikā pārrauga lietotāju braukšanas ātrumu. Tiek izmantotas IoT ierīces un automatizētas sistēmas kombinācijā ar cilvēkresursiem. Jau vairāk nekā gadu darbojas Automātiskie zvani, kas brīdina klientus par potenciāli nopietnām sekām, kas var rasties nedrošas auto vadīšanas rezultātā. Autovadītāji saņem zvanu ar audio brīdinājumu un īsziņu. Pieredze rāda, ka tas darbojas labi - lielākā daļa autovadītāju saprot un pieņem brīdinājumu, un vairāk nekā puse no tiem nekavējoties samazina ātrumu. Tomēr, ja klients atkārtoti nesamazina ātrumu, mēs to bloķējam. Gadījumā, ja brauciena laikā fiksēts sods par ātruma pārsniegšanu, tas tiek nodots Valsts policijā”.

CSDD atgādina, ka nepareiza ātruma izvēle var beigties ar nepatīkamām un pat traģiskām sekām. Izplatītākais ir naudas sods, taču notiekot negadījumam, tie ir gan iesaistīto transportlīdzekļu bojājumi, gan negadījumā iesaistīto cilvēku un viņu tuvinieku ciešanas.