Latvijas deputāte EPPA sesijā aicina konfiscēt Krievijas īpašumus Ukrainas atbalstam

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesijā aicināja konfiscēt Krievijas īpašumus Ukrainas atbalstam, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Politiķe uzsvēra, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot īpašu starptautisku tribunālu, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības Krievijas politisko un militāro vadību par agresijas noziegumiem pret Ukrainu. Ieviešot septembrī pieņemtos "Rīgas principus", nepieciešams arī panākt visaptverošu Krievijas finansiālo atbildību par īstenoto agresiju pret Ukrainu un nodrošināt kompensāciju visiem karā cietušajiem, sacīja Kalniņa-Lukaševica asamblejas plenārsēdē.

Esam spēruši pirmos soļus, lai sauktu Krieviju pie atbildības, taču priekšā vēl ir garš ceļš - pēc iespējas ātrāk jāizstrādā visaptverošs kompensācijas mehānisms, kas ļautu konfiscēt vai citādi izmantot Krievijas īpašumus Ukrainas atbalstam un atjaunošanai,

sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.

"Mēs arvien vairāk saskarsimies ar agresiju, ja nespēsim atrisināt un novērst šādus nepieņemamus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpumus un atturēt agresorus no pilna mēroga militāriem iebrukumiem," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda atbalstu ziņojumā iekļautajam mudinājumam valstu parlamentiem, tostarp - nodrošināt Ukrainas atbalstam nepieciešamos budžeta līdzekļus, kā arī strādāt pie efektīvas sistēmas izveides, lai sauktu Krieviju pie atbildības, un pastiprināt visus iespējamos centienus, lai nodrošinātu deportēto ukraiņu bērnu atgriešanos savās ģimenēs.

Nekavējoša un beznosacījumu Krievijas rīcības dēļ pazudušo Ukrainas civiliedzīvotāju atbrīvošana ir vēl viena skaidra prasība, uz ko uzstāj Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, debatēs pauda Kalniņa-Lukaševica.

Politiķe arī uzsvēra, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemtais lēmums atzīt lielo badu jeb Golodomoru par genocīdu ir vēl viens nozīmīgs pagrieziena punkts, un arī dalībvalstu parlamenti tiek aicināti pieņemt atbilstošus lēmumus. Jau toreiz šī genocīda akta mērķis bija iznīcināt nāciju, atzīmēja Kalniņa-Lukaševica.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tās rudens sesijā šonedēļ sagatavoja un apstiprināja ziņojumu "Taisnīga miera nodrošināšana Ukrainā un ilgstošas drošības nodrošināšana Eiropā". Asamblejas rudens sesija, kas notiek no 9. līdz 13.oktobrim Strasbūrā, Francijā, pulcē parlamentāriešus no 46 dalībvalstīm.