Muita pārvirzīs resursus uz citām robežšķērsošanas vietām pēc Vientuļu un Pededzes robežpunktu slēgšanas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde pēc Vientuļu un Pededzes robežpunktu slēgšanas ir gatava veikt nepieciešamās izmaiņas darba organizācijā, tostarp, pārvirzīt resursus uz robežšķērsošanas vietām, kurās darba apjoms pieaugs, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Pašlaik šķērsot valsts robežu caur Vientuļu muitas kontroles punktu var tikai ar transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz deviņas tonnas. Preču kravas jau šobrīd netiek pārvietotas cauri šim muitas kontroles punktam.

VID pārstāvji atzīst, ka, slēdzot Vientuļu un Pededzes muitas kontroles punktus, palielināsies vieglo transportlīdzekļu plūsma pārējās robežšķērsošanas vietās uz Latvijas robežas ar Krieviju.

Jau ziņots, ka arī Valsts robežsardzei (VRS) nav bažu par iespējamām palielinātām kravas auto rindām pēc Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu slēgšanas uz Latvijas-Krievijas robežas.

VR priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA sacīja, ka robežsardze izpildīs valdības lēmumu un viņam nav bažu par to, ka šāda lēmuma rezultātā Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās varētu veidoties garākas kravas automašīnu rindas.

"Caur Vientuļiem kravas automašīnas vispār nevarēja doties, jo Krievijas pusē nebija atbilstoši sakārtota infrastruktūra. Savukārt Pededze paredzēta vietējo iedzīvotāju satiksmei," norādīja Pujāts.

Valdībai atbalstot Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu, robežsardze varēs efektīvāk izmantot savus personāla resursus citās robežšķērsošanas vietās, tostarp, patrulēšanai uz zaļās robežas, vērtēja VRS vadītājs. Pēc valdības lēmuma Pededzē un Vientuļos izvietos barjeras, visdrīzāk, līdzīgi kā Silenes robežšķērsošanas vietā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Pujāts informēja, ka ierasti dienā Latvijas-Krievijas robežu izceļošanai izmanto aptuveni 150 līdz 200 Ukrainas valstspiederīgie un tas nav vērtējams kā liels skaits.

Pēc Krievijas lēmuma un potenciālā Latvijas valdības lēmuma tagad iespēja ieceļot Krievijā Ukrainas pilsoņiem paliks tikai caur robežšķērsošanas vietu Šeremetjevas lidostā Maskavā.

Cik noprotams, Ukrainas valstspiederīgajiem būs iespēja ieceļot arī, izmantojot NVS valstis, piemēram, Baltkrieviju, tomēr Pujāta rīcībā nav precīzas informācijas par Krievijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas nosacījumiem. "Saprotu, ka Krievijas rīkojums ir attiecībā uz trešajām valstīm, bet Baltkrievija viņiem nav trešā valsts," piebilda Pujāts.

Jau ziņots, ka Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu.

Mazākais robežkontroles punkts uz Latvijas-Krievijas robežas - "Vientuļi" - no 16.oktobra būtu kļuvis par pēdējo iespēju Ukrainas pasu turētājiem, kas vecāki par 14 gadiem, ieceļot Krievijā no trešajām valstīm pa sauszemi. Tagad iespēja ieceļot Krievijā Ukrainas pilsoņiem paliks tikai caur robežšķērsošanas vietu Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā.

Patlaban IeM sagatavotais lēmuma projekts iesniegts saskaņošanai. Tā anotācijā ministrija norādījusi, ka Krievijā ir pieņemts lēmums, kas nosaka, ka no 2023.gada 16.oktobra visiem Ukrainas pasu turētājiem būs tiesības ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās, un viena no tām ir robežšķērsošanas vieta uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļu robežšķērsošanas vieta.

Attiecīgi šāds lēmums liecina, ka uz Latvijas-Krievijas robežas tiek radīti apstākļi, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu. Ir pamats uzskatīt, ka šāds Krievijas lēmums ir atbilde uz attiecīgo Eiropas Savienības lēmumu, tai skaitā, Latvijas lēmumu aizliegt valsts teritorijā iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas numura zīmēm, norādījusi IeM.

Ievērojot Krievijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā un nepieciešamību novērst apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, kas saistīts ar vēršanos pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai demokrātisko valsts iekārtu, 16.oktobrī plānots apturēt Pededzes robežšķērsošanas vietas un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Ārlietu ministrija nodrošinās Krievijas informēšanu par pieņemto lēmumu.

Vienlaikus šo robežšķērsošanas vietu darbības apturēšana atslogos Valsts robežsardzes un citu attiecīgo dienestu resursus, kas var tikt novirzīti robežapsardzības nodrošināšanai citās vietās.

Uz Latvijas-Krievijas robežas ir vēl Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietas.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.