Eiropas Raidorganizāciju apvienība un vairākas starptautiskās mediju organizācijas paudušas bažas par Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) ietverto ieteikumu no 2026.gada pārtraukt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā, aģentūru LETA informēja Latvijas Radio (LR) pārstāvji.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības ģenerāldirektors Noels Karens šādu pozīciju nosūtījis vēstulē Latvijas ministru prezidentei Evikai Siliņai. Vēstules kopija nosūtīta arī Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Tāpat to apliecinot izplatītais paziņojums, kuru parakstījušas tādas organizācijas kā Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā Žurnālistu federācija, "Reportieri bez robežām".
Karens vēstulē paudis viedokli, ka "aizliegums raidīt saturu krievu valodā liegs krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem pieeju ticamai un pārbaudītai informācijai, pakļaujot viņus dezinformācijai un propagandai, tādējādi apdraudot informācijas drošību valstī". Karens uzsver, ka sniegt svarīgu un faktos balstītu informāciju, uzrunājot ikvienu sabiedrības daļu, tostarp krievvalodīgos, ir īpaši svarīga humānās krīzes vai ārkārtas stāvokļa apstākļos, kā tas ir arī pašreizējā Krievijas kara Ukrainā kontekstā.
Šāds viedoklis pausts arī izplatītajā paziņojumā, ko parakstījušas Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā Žurnālistu federācija, fonds "Taisnīgums žurnālistiem", Dienvidaustrumeiropas plašsaziņas līdzekļu organizācija", "Reportieri bez robežām", Žurnālistu aizsardzības komiteja un Eiropas Raidorganizāciju apvienība.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība uzskata, ka krievvalodīgās sabiedrības atsvešināšanās no sabiedrisko mediju programmām un pakalpojumiem apdraudēs viņu integrāciju sabiedrībā un vājinās sociālo saliedētību, kamēr satura pieejamība mazākumtautību valodās, visticamāk, pozitīvi ietekmēs stabilitāti un valsts drošību. Nespēja sazināties ar minoritātēm viņu dzimtajā valodās palielina atsvešinātības, marginalizācijas un atstumtības izjūtu.
Apvienība informē, ka viņiem pieejamie dati par sekotāju piegumu "rus.lsm.lv" sociālajos tīklos, kā arī Latvijas Radio 4 klausītāju apjoms liecina par pieprasījuma pieaugumu pēc kvalitatīvas informācijas krievu valodā.
Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tas būs pretrunā cilvēka pamattiesībām, kas, tosarp paredz informācijas pieejamību minoritāšu valodās. Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts, un tai ir juridiski pienākums rīkoties starptautisko, ES un Eiropas Cilvēktiesību likuma ietvaros. Valdībām ir jākalpo visu iedzīvotāju, tostarp minoritāšu, interesēm un vajadzībām,
teikts valdības vadītājai adresētajā vēstulē.
Vēstulē pausts, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir juridisks pienākums nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu, uzrunājot visas sabiedrības grupas, tostarp krievvalodīgos. Nodrošinot piekļuvi sabiedriskajiem medijiem dzimtajā valodā, tiek novērsta minoritāšu izolācija sabiedriskajā dzīvē, stiprināta tieša saziņas un informācijas saikne starp valsti un tās iedzīvotājiem un ir īpaši efektīvs līdzeklis iekļaušanas nodrošināšanai, vienlaikus veicinot toleranci, kultūras daudzveidību, savstarpējo cieņu, sapratni un sadarbību.
Karens uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu mazākumtautību valodās piedāvājuma ierobežošana, paredzot, ka vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos, nenodrošinās tādus pašus ieguvumus, jo komercmediji nevar piedāvāt līdzvērtīgu valodu minoritāšu integrācijas līmeni.
Noslēgumā Karens norāda, ka Eiropas Raidorganizāciju apvienība stingri iestājas par to, lai Latvijas varas iestādes pārskata šo priekšlikumu un uzsāk atklātas diskusijas saskaņā ar labākajām demokrātiskajām tradīcijām.
Jau ziņots, ka valdības atbalstītais Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projekts paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.
Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.
Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Nacionālās drošības plāna izstrādi vadīs un koordinēs Valsts drošības dienests.