Abu Meri: Iespējams, katrai slimnīcai nevajadzētu savu padomi

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Iespējams, katrai slimnīcai nevajadzētu savu padomi, šādu viedokli ceturtdien raidījumā "Krustpunktā" izteica veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Komentējot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padomes atsaukšanu, tā vietā ieceļot pagaidu, ministrs atzina, ka, visticamāk, daļa no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, kas bija paredzēta līdz 31.decembrim, tiks zaudēta. Precīzus ciparus viņš gan nezināja nosaukt. Šobrīd Veselības ministrija (VM) mēģina finansējumu virzīt citos projektos, jo nav iespējams 46 miljonus eiro izmantot divu mēnešu laikā - nav tādu būvniecības projektu, kurus varētu uzbūvēt tik ātri, skaidroja Abu Meri.

Ministrs stāstīja, ka problēmas jau bija ilgstoši vērojamas, būvniecības process nevirzījās uz priekšu, un to jau vasarā bija novērojusi iepriekšējā veselības ministre Līga Meņģelsone. Arī Abu Meri pirmajā slimnīcas vizītes laikā pēc stāšanās amatā, mēnesi pēc Meņģelsones, nekas nebija mainījies.

"Mēģinājām runāt ar valdi, padomi, būvniekiem, bet nebija nekāda sakarīga dialoga. Es nebiju apmierināts. [..] Tāpēc VM pieņēma lēmumu mainīt padomi uz laiku, lai varētu kustināt projektu uz priekšu," sacīja ministrs.

Skaidrojot jaunās pagaidu padomes sastāva izvēli, Abu Meri atgādināja, ka locekļus nebija izvēlējies viņš. Tomēr tie tika izraudzīti, balsoties uz pamatotiem lēmumiem, proti, veiksmīgu līdzšinējo menedžmentu, būvniecības projektu uzraudzību un tamlīdzīgiem aspektiem.

Ministrs arī atzina, ka kopumā ir daudz slimnīcu padomju, tādēļ viens no viņa darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem ir izvērtēt, vai katrai slimnīcai vajadzētu savu padomi un vai tā dod kādu pievienoto vērtību iestādei.

"Piemēram, ja kāds konkrēts projekts neiet uz priekšu, rodas jautājums, vai padome kaut ko dara? Vai varbūt pietiks tikai ar valdi? Iespējams, ka katrā slimnīcā padomi nevajadzētu. Iespējams, ka divās slimnīcās vajag vienu vai reģionālajos rajonos - vienu, kas redzētu bildi no visām pusēm, nevis tikai konkrēto slimnīcu," lēsa ministrs.

Kā vēstīts, PSKUS ārkārtas dalībnieku sapulcē 5.oktobrī atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome. Kā liecina "Firmas.lv" dati, slimnīcas padomē kopš 2020.gada februāra bija Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

Pēcpusdienā norisinājās vēl viena slimnīcas ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tika apstiprināta pagaidu padome trīs padomes locekļu sastāvā ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam.

PSKUS padomē ir ievēlēts Normunds Staņēvičs, kurš šobrīd veic valdes priekšsēdētāja pienākumus Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā. Staņēvičs ievēlēts par PSKUS padomes locekli, lai uzlabotu slimnīcas attīstības projektu vadību un veicinātu personāla sadarbību.

Pagaidu padomē ievēlēts Pēteris Stradiņš, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesors, PSKUS Sirds ķirurģijas nodaļas vadītājs. Stradiņa kompetence būs ārstniecības jautājumi.

Tāpat ievēlēta Iluta Riekstiņa, kura kopš 2019.gada ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle ar atbildību finanšu plānošanas un uzskaites vadības, ekonomikas un statistikas procesu vadības, iepirkumu un līgumu procesu, informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju procesu vadības, E-veselības jautājumu, kā arī investīciju projektu vadības jautājumos. Riekstiņas kompetence padomē būs par finanšu un būvniecības procesu pārvaldība.

Kā norāda VM, kapitāla daļu turētājs sagaida atbildīgu pagaidu padomes rīcību un formulējis tūlītējus pirmos uzdevumus. Padomei jāveic Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" pārvaldības ārējais audits un jānodrošina mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.