Plāno izsludināt ārkārtas situāciju trīs Latvijas novados

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Balvu novads esot gatavs robežšķērsotāju skaita pieaugumam Vientuļu robežkontroles punktā (RKP), apgalvo novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).

Maksimova ieskatā lielākais nezināmais pašlaik ir cilvēku skaits, kuri gribēs šķērsot robežu. Līdz šim tie bija vidēji 50 Ukrainas iedzīvotāju, kuri devās uz Krieviju, bet kopā caur Igaunijas, Somijas un Latvijas robežšķērsošanas punktos kopās vidēji 500 cilvēku dienā. Tas var būt gan, 100, gan 1000 cilvēku dienā.

Kā jau rakstīts, Krievijas Federācija ir pieņēma lēmumu, ka Ukrainas iedzīvotāji kuri vēlēsies iebraukt Krievijā, no 16.oktobra varēs to izdarīt tikai, šķērsojot Vientuļu RKP vai arī ielidojot Šeremetjevas starptautiskajā lidostā. Šāds Krievijas lēmums nozīmē, ka teju 30 robežšķērsošanas punktu vietā, kas līdz šim bija pieejami uz ES ārējās robežas iekļūšanai Krievijā, paliks tikai viens.

Vientuļu robežšķērsošanas punkts Latvijā ir mazākais, un pamatā satiksme starp abām valstīm intensīvāk notikusi caur citiem punktiem, piemēram, Terehovu, Grebņevu, Zilupi.

Sakarā ar to tiek plānots izsludināt ārkārtas situāciju Balvu, Alūksnes un Ludzas novados.

Sabiedriskās kartības nodrošināšanai tiks piesaistīti papildus Valsts robežsardzes, Valsts un pašvaldības policijas, kā arī ja būs nepieciešams arī zemessardzes spēki. Uz Viļakas - Vientuļu autoceļa tiek plānots izveidot priekšposteni, lai reģistrētu iedzīvotāju rindu un iedzīvotāju plūsmu sadalīt divās daļās, atdalot automašīnu plūsmu no kājāmgājēju plūsmas.

Kājāmgājēji un automašīnās virzīsies caur RKP pamīšus, skaidro Maksimovs. Tas palīdzēs abām rindām kustēties vienmērīgi un mazināt spriedzi gaidītājiem.

Balvu novada domes priekšsēdētājs pauž, ka ar sociālo tīklu palīdzību aicinās Ukrainas iedzīvotājus pagaidām atlikt došanos uz Krieviju, lai jau pirmajās dienās nerastos sastrēgumi. Pašlaik vajadzīgas pusotra, divas dienas, lai šķērsotu robežu, tāpēc, plūsmai palielinoties, iespējams, ka šis laiks būs jau vairākas diennaktis.

Krievija neitrālajā zonā izvietojuši savu kontrolpunktu, uz tilta uzlikta barjera, lai neitrālajā zonā nepulcētos liels šķērsotāju skaits, ne vairāk kā 20-30 cilvēku, jo viņiem tur fiziski nav kur palikt.

Maksimovs sacīja, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākās problēmas ir kājāmgājējiem - tie parasti ir robežšķērsotāji, kurus līdz RKP atved ar tūrisma aģentūru autobusiem un Krievijas pusē viņus sagaida atkal cits autobuss. Viņi baidās atpalikt no grupas, baidās pazaudēt rindu un kļūst nervozi.

Šonedēļ Balvu novada domes priekšsēdētājs vairākkārt sasauca Balvu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdes, kurā detalizēti tika runāts par drošības pasākumiem un drošības struktūru atbildības jomām un rīcībām atbilstoši to kompetencēm Vientuļu RKP tuvumā.

Ja uz robežas veidosies situācija, ka var veidoties liels Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kājāmgājēji tiks novirzīti uz iepriekš sagatavotiem ilglaicīgas uzturēšanas punktiem Vecumu pagastā. Protams, ka šie cilvēki var pārvietoties, kā vēlas, bet pierobežā iedzīvotāju kustība ir reglamentēta, un robežsargi aicina šajā zonā uzturēties tikai tos, kam ir atļauja šķērsot robežu.

Laika apstākļi kļūst vēsāki, tāpēc arī pie Vientuļu RKP tiek plānots izveidot īslaicīgas iedzīvotāju uzturēšanās punktu. Teltis šīm vajadzībām piešķirs no valsts rezervēm. Tāpat ir padomāts par karstu tēju un, atkarībā no robežšķērsotāju plūsmas, ja būs nepieciešams, arī par iespējām piedāvāt maltīti. Esot sagādātas arī gultas, kur īslaicīgi varēs atpūsties tie, kuriem pie robežas rindā jāpavada vairākas diennaktis. Tiek organizētas arī tualetes un atkritumu tvertnes.

Runājot par brīvprātīgo organizācijām, kas palīdz robežšķērsotājiem citos RKP, Maksimovs bilda, ka šīs organizācijas darbojas par ziedojumiem un tad, kad šie ziedojumi ir - no projekta uz projektu. Lai nodrošinātu RKP pieskatīšanu, tas izmaksā vismaz 6000-10 000 eiro mēnesī. Ja ārkārtas situācija tiks izsludināta, pašvaldībai būs tiesības prasīt finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Balvu novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā pašvaldība organizēs "šo pasākumu" un nepieļaus, ka cilvēki sēž klajā laukā bez palīdzības.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.