Aptauja: cik daudz naudas Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt Latvijas iedzīvotāji?

© Publicitātes foto

Šķiet, ka ekspertu ieteikumus laikus plānot Ziemassvētku svinības ievēro arvien vairāk cilvēku. Aptauja liecina, ka ap 14% cilvēku šogad plāno tērēt noteiktu budžetu Ziemassvētkiem un plāno laikus atlikt tam naudu. Plānojot svētku laiku, optimisma netrūkst: cilvēki sagaida, ka mazāk tērēs pārtikai, pasniegs dārgākas dāvanas un vairāk tērēs mājokļa izrotāšanai.

IKEA ikgadējā Ziemassvētku aptauja liecina, ka gandrīz puse cilvēku (42%) sagaida, ka šogad Ziemassvētku svinībām iztērēs tikpat, cik pērn, tomēr mainās izdevumu sadalījums. Latvijas iedzīvotāji sagaida, ka ietaupīs uz pārtiku, apģērbu, apaviem un aksesuāriem. 17% aptaujāto saka, ka vairāk tērēs pārtikai, jo šogad ģimene un draugi svētkos pulcēsies viņu mājās.

Mājokļa rotājumi un plānošana

“Gatavošanās Ziemassvētkiem sākas arvien ātrāk. Viens no iemesliem tam ir pragmatisks - budžeta veidošana un iekrāšana, kas ļauj pārdomātāk sagatavoties gada nogalei, tomēr vienlaikus gaidas kļūst par patīkamu, neatņemamu svētku daļu. Aptauja liecina, ka 42% cilvēku Ziemassvētki neasociējas ar materiālām lietām, bet gan socializēšanos, labām emocijām un tradīcijām. Un, protams, svētkiem atbilstoša vide mājās palīdz tos veidot. Divi no pieciem cilvēkiem šogad rotās savu mājokli un tam tērēs pat vairāk naudas nekā pērn,” saka IKEA Latvija vadītājs Pēteris Grīnbergs.

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku rotājumiem un galda piederumiem tērēs līdz 30 vai 60 eiro, bet citi tam plāno tērēt divas vai pat trīs reizes vairāk.

“Kā rāda aptauja, arvien ierastāks Ziemassvētkos ir skaisti izrotāts svētku galds, Ziemassvētku lampiņas un sveces. Lielāko daļu rotājumu un dekoru var izmantot daudzus gadus, tos var atjaunot, pietiek aizstāt tikai atsevišķas detaļas, kas neprasa daudz līdzekļu no kopējā svētku budžeta,” norāda P. Grīnbergs.

9% respondentu par gatavošanos Ziemassvētkiem sāk domāt pēc 18. novembra, 44% to sāk darīt decembrī. Tomēr liela daļa - 37% - to atliek uz pēdējo nedēļu pirms svētkiem vai sāk gatavoties tikai pirms pašiem svētkiem.

Dāvanu tradīcijas

“Tradicionāli svētki nav iedomājami bez dāvanām un Ziemassvētku eglītes, kuru par nozīmīgāko Ziemassvētku elementu atzīst 57% respondentu, kamēr deviņi no desmit cilvēkiem ierasti pērk dāvanas vismaz dažiem cilvēkiem. Visbiežāk katrs Latvijas iedzīvotājs sagādā 3-4 vai 5-6 Ziemassvētku dāvanas,” klāsta P. Grīnbergs.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad respondenti plāno iegādāties nedaudz dārgākas dāvanas. 19% aptaujāto dāvanām tērēs 91-100 eiro. 21% respondentu vēlas Ziemassvētkus svinēt ilgtspējīgāk un 52% vēlētos pēc iespējas vairāk samazināt pārtikas atkritumus, 36% vēlētos vairāk iegādāties vietējo pārtiku, dāvanas un tamlīdzīgas lietas, kā arī iesaiņot dāvanas ilgtspējīgākā veidā.

“Varam redzēt, ka šogad cilvēki plāno pirkt mazāk dāvanu nekā pērn, bet lielāks respondentu īpatsvars - 15% - dāvanām tērēs vairāk nekā 100 eiro. Respondentu, kuru dāvanu budžets pārsniedz 200 eiro, ir pieaudzis,” secina P. Grīnbergs.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais