Saņemot draudus, izglītības iestādēm ir jāinformē Valsts policija un jārīkojas atbilstoši tās sniegtajām rekomendācijām, par šāda rīcības algoritma ievērošanu šodien panākta vienošanās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā videokonferencē, kurā piedalījās Valsts policijas un novadu Izglītības pārvalžu darbinieki.
LPS priekšsēdētāja padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka izglītības iestādes, kas vakar un pat šodien draudu vēstuļu dēļ evakuēja bērnus, rīkojušās atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajām normām.
Dundure pauda apņēmību, ka pašvaldības arī turpmāk situācijās, kad izglītības iestādes saņem draudus, sadarbosies ar visiem atbildīgajiem dienestiem, informēs vecākus par pieņemtajiem lēmumiem, skaidros situāciju skolēniem un skolotājiem, skolu darbiniekiem, kā arī sniegs visu nepieciešamo palīdzību.
Valsts policija rīkotajā preses konferencē par izglītības iestādēm adresētajiem draudu e-pastiem gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts apstiprināja, ka izglītības iestādes ir atgriezušās ierastajā ritmā. Tiem bērniem, kam tas ir nepieciešams, izglītības iestāžu personāls sniedz atbalstu.
"IZM vārdā gribu pateikties visiem tiem izglītības iestāžu vadītājiem, kuri, ņemot vērā to informācijas pieejamību, kāda viņa kurā brīdī ir bijusi, ļoti atbildīgi un operatīvi rīkojās, lai nodrošinātu bērniem izglītības iestādē drošību," sacīja Kanaviņa.
Divu dienu laikā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā saņēmušas anonīmus draudu e-pastus krievu valodā. Valsts policija vērš uzmanību, ka šie saņemtie e-pasti vērtējami kā zema līmeņa riska draudi un šī ir mērķtiecīga noziedzīga akcija, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un iestāžu darbu. Šī iemesla dēļ izglītības iestādes tikai aicinātas nepārtraukt darbu, tomēr virkne no tām tomēr izvēlējās veikt bērnu evakuāciju.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neprasīs skaidrojumus no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) par iespējamu novēlotu skolu brīdināšanu un evakuāciju nenovēršanu, aģentūrai LETA apstiprināja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Čakša LTV bija atzinusi, ka informāciju par draudu paziņojumiem saņēmusi jau rīta pusē, pēc kā sazinājusies ar iekšlietu ministru, lai vienotos par turpmāko rīcību. Ministri esot apsprieduši nākamos rīcības soļus.
Vanaga atzīmēja, ka šis gadījums "kārtējo reizi pierādījis, ka lokālā līmenī krīzes situācija tiek organizēta efektīvāk nekā nacionālā". "Ņemot vērā, ka ir bijuši šādi gadījumi, lai arī skaitliski mazāki, ministrijai vajadzēja rēķināties un [laikus] nodrošināt informāciju par to, kā rīkoties, ja tiek atkārtoti saņemta šāda informācija," kritizēja pedagogu pārstāve.
Vanaga domā, ka pedagogi uz situāciju esot reaģējuši "ļoti profesionāli". Vanaga uzsvēra, ka nedrīkst likt izglītības iestāžu direktoriem "uz viņu atbildību" izvērtēt, vai nepastāv apdraudējums izglītojamo un darbinieku drošībai.
Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācijas (LIVA) prezidenta, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna vērtējumā, notikušais atklājis apziņošanas risinājumu trūkumu, jo attiecīgos draudus skolas saņēmušas dažādos laika brīžos, kamēr vairākās skolās rīcība sekojusi pēc medijos publicētās informācijas vai blakus skolu direktoru rīcības. Piesātinātās informatīvās telpas dēļ izglītības iestāžu vadītāji centušies arī saprast, vai informācija nav viltus ziņas. Lēmumu par turpmāko rīcību pēc evakuācijas lielākā daļa izglītības iestāžu vadītāji pieņēma kopā ar novadu vadību un pašvaldības policiju.
Divu dienu laikā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā saņēmušas anonīmus draudu e-pastus krievu valodā. Valsts policija vērš uzmanību, ka šie saņemtie e-pasti vērtējami kā zema līmeņa riska draudi un šī ir mērķtiecīga noziedzīga akcija, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un iestāžu darbu. Šī iemesla dēļ izglītības iestādes tikai aicinātas nepārtraukt darbu, tomēr virkne no tām tomēr izvēlējās veikt bērnu evakuāciju.
Jau ziņots, ka aizvadītajā naktī draudu e-pastus par it kā iespējamiem drošības riskiem saņēmušas arī aptuveni 400 Latvijas pirmsskolas izglītības iestādes, tomēr policija aicina saglabāt vēsu prātu un turpināt darbu ierastajā ritmā, nekādus evakuācijas pasākumus neveicot.
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecinot, ka sūtītājs gan vakar, gan šonakt bijis viens un tas pats, turklāt šī paša noziedznieka aktivitātes esot novērotas jau apmēram pirms gada, kad arī vairākas organizācijas saņēmušas līdzīgas draudu vēstules.
Otrdien aptuveni 300 Latvijas skolās tika saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norādīja, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.
Policijā skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšana izglītības objektā, piemēram, personu evakuāciju nav nepieciešams veikt. Vienlaikus LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju daļa skolu, piemēram, Rīgas reģionā tomēr veikušas audzēkņu evakuāciju.
IZM Evija Ansonska aģentūrai LETA skaidroja, ka katrai mācību iestādei ir evakuācijas plāns un iekšējie noteikumi, kas paredz skolas vadības rīcību apdraudējuma gadījumā, atbilstoši kuram skolas arī rīkojas.
"Valsts policija šīs e-pasta vēstules kvalificējusi kā zemus draudus, bet skolas kā augstu drošības risku, tāpēc attiecīgi rīkojušās, rūpējoties par skolēnu un pedagogu drošību. Pašlaik esam lūguši VP precizēt drošības algoritmus, lai varam izglītības iestādēm sniegt izvērstu skaidrojumu par vēlamo rīcību," pauda IZM pārstāve.