Deputāti neapmierināti - ziņojumā par Nacionālo attīstības plānu ir izmantoti novecojuši dati
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Nacionālā attīstības plāna 2021-2027.gadam (NAP 2027) progresa novērtējumā iekļautajiem novecojušajiem vai atsevišķās pozīcijās neesošajiem datiem.
Ar NAP 2027 plāna izpildi Saeimas komisijas deputātus iepazīstināja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji. Komisijas vadītājs deputāts Uģis Mitrevics (NA) norādīja, ka sagatavotais ziņojums kopumā vērtējams kā labs, taču nepieciešams pārskatīt datu ieguves metodiku un avotus. Kā piemēru deputāts minēja situāciju ar datiem par 15 gadus veciem bērniem, kas no vardarbības cietuši izglītības iestādē. Šodien deputātiem joprojām tika prezentēti 2018.gada dati, bet aktuālākie OECD dati par 2022.gadu būs pieejami šā gada decembrī.
"Vai mums nevajag pašiem iegūt datus, nevis gaidīt uz OECD? Tas ir pašvaldības jautājums! Ja mēs tikai divus gadus vēlāk konstatējam, ka bērns cieš no vardarbības, mēs jau visu esam nokavējuši!" sašutumu pauda Mitrevics.
Deputāts teica, ka Valsts kancelejai būtu jādomā trīs virzienos - kā iegūt svaigākus datus, kādas ir alternatīvas, kā vēl iegūt datus, un kā iegūt datus pozīcijās, kur to šobrīd nav vispār. Mitrevics rosināja sadarboties ar pašvaldībām, kas varētu sniegt aktuālākus datus, kā arī veikt biežākus sabiedrisko aptauju pasūtījumus.
Tāpat deputāti aktualizēja jautājumu par to, vai katrai NAP 2027 pozīcijai varētu pretī norādīt ieguldīto finansējumu, kā arī izvērtējumu, vai tas ir ticis lietderīgi ieguldīts.
Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks deputātiem sacīja, ka to ir sarežģīti izdarīt, jo, piemēram, pie dzimstības rādītāju uzlabošanās ir svarīga cilvēku kopējā pārliecība par rītdienu, un ir grūti noteikt, cik liels finansējums un kurā pozīcijā to ir veicinājis. Vienlaikus viņš sacīja, ka VK veic vispārēju novērtējumu par valsts ieguldījumiem NAP mērķu sasniegšanā. Tas ir kā pavadošais dokuments pie budžeta dokumentiem, un jau ir iesniegts Ministru kabinetā.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar NAP 2027 progresa novērtējumu, virzība valsts stratēģisko mērķu sasniegšanā kopumā ir pozitīva, bet vienlaikus jāpanāk mērķtiecīgāka politika nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā, kā arī banku kreditēšanā un investīciju piesaistē.
NAP 2027 ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas. Plāns vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par vides kvalitāti Latvijā.