Virzība valsts stratēģisko mērķu sasniegšanā kopumā ir pozitīva, bet vienlaikus jāpanāk mērķtiecīgāka politika nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā, kā arī banku kreditēšanā un investīciju piesaistē, liecina Valsts kancelejas (VK) Pārresoru koordinācijas departamenta apkopotie dati par Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP 2027) mērķu sasniegšanas progresu līdz 2022.gadam.
Apkopotie rādītāji liecina, ka būtiskas problēmas redzamas NAP 2027 rīcības virziena "Stipras ģimenes paaudzēs" un "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" mērķu sasniegšanā.
Saskaņā ar datiem laikā no 2018. līdz 2021.gadam krities nabadzības riska indekss ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks, un ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni. Līdz 2022.gadam samazinājies summārais dzimstības koeficients. VK kā vienu no iemesliem dzimstības samazinājumam min nedrošības sajūtu sabiedrībā, ko radījis sākotnēji Covid-19 periods, tad ekonomikas bremzēšanās un šobrīd - sarežģītie ģeopolitiskie apstākļi.
Neuzticība iezīmējas arī politikas kontekstā. VK norāda, ka no 2018. līdz 2022.gadam ir mazinājusies iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās organizācijās un iedzīvotāju uztvere par spēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu. Nedaudz pieaugusi ir uzticēšanās politiskajām partijām, Ministru kabinetam un Saeimai, bet joprojām tā ir relatīvi zema.
Saskaņā ar VK apkopoto informāciju, būtiska problēma ir arī nepietiekama banku kreditēšana un vājš kapitāla tirgus, kas neļauj valsts ekonomikai augt un īstenot, kā arī piesaistīt investīcijas.Neraugoties uz centieniem aktivizēt kapitāltirgu, rādītāji tomēr krītas, vērtē VK.
VK norāda, ka šobrīd pretrunīgi rezultāti redzami veselības aprūpē - pieaug veselīgas dzīves gadu skaits, bet pasliktinās pacientu apmierinātība un profilaktiski vai medicīniski novēršamā mirstība. Tāpat pieaug zaudēto mūža gadu skaits, un joprojām ir nepietiekams medicīniskais personāls.
Konkurētspējas kontekstā kritiska situācija ar joprojām zemo finansējumu pētniecībai un attīstībai. Tāpat satraucošs ir jauno doktoru īpatsvara kritums un jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, īpatsvara pieaugums. Tas vienlaikus ir acīmredzams kavēklis produktivitātes un IKP kāpumam, norāda VK.
Dabas resursu ziņā pastāv risks pasliktināties bioloģiskajai daudzveidībai, uz ko norāda meža putnu un lauku putnu indeksi.
NAP 2027 ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas. Plāns vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par vides kvalitāti Latvijā.