Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

SEB: Latvijas iedzīvotāji prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu

© pexels.com

Latvijā gandrīz 52% iedzīvotāju sagaida nekustamā īpašuma cenu kāpumu, informē "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora datiem.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība - starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu - šī gada rudenī palikusi gandrīz nemainīga salīdzinājumā ar 2023.gada pavasari un veido 38,2 punktus. Maijā indikatora vērtība bija 39 punkti.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 51,8% aptaujāto, kas ir tikpat daudz kā pavasarī. Vienlaicīgi līdz 13,6% samazinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars (pavasarī - 15%).

Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, tas ir tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 21,1%. Savukārt 13,4% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē - 62,4% respondentu uzskata, ka nekustamais īpašums tuvākā gada laikā kļūs dārgāks. Tad seko Vidzeme, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu paredz gandrīz 57,9% iedzīvotāju, Kurzeme (56,5%) un Pierīga (55%). Savukārt vienlīdz mazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Latgalē (45,4%) un Rīgā (45,3%).

Vislielākais respondentu īpatsvars, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos šoreiz ir galvaspilsētā - vairāk nekā 18% aptaujāto.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (ap 58%), kā arī vecumā no 45 līdz 54 (ap 56%). Tāpat līdzīgi noskaņoti dažāda līmeņa vadītāji (ap 59%) un strādnieki (57%).

Vismazāk to, kuri sagaida, ka nekustamais īpašums kļūs dārgāks, ir starp mājsaimniecēm (40,2%) un uzņēmējiem (40,6%).

Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un augstu ienākumu saņēmējiem (attiecīgi 57% un 55,6%). Starp augstu ienākumu saņēmējiem ir arī visvairāk to, kuri sagaida nekustamā īpašuma vērtības kritumu (22,2%).

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka noturīgais cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars nedaudz pārsteidz. Ekonomists norāda, ka varēja pieņemt, ka tendences ekonomikā uz rudeni šo pārliecību nedaudz pašķobīs, jo nelielas korekcijas tirgū ir vērojamas un pieprasījums ir vājinājies. Tomēr kopumā uztvere ataino nekustamā īpašuma tirgū notiekošo, kas liecina, ka būtiskas izmaiņas tirgū nav notikušas un arī netiek prognozētas. Lai tas notiktu, jābūt krasām izmaiņām darba tirgū.

Piedāvājuma puse ir pielāgojusies mazāk, nekā pircēji būtu vēlējušies, atzīst Gašpuitis. Viņaprāt, tas izskaidro cenu krituma sagaidītāju īpatsvara sadilšanu, bet, ņemot vērā inflācijas tendences, uztvere, ka cenu pieaugums arī nekustamā īpašuma sfērā saglabāsies, joprojām ir noturīga.

"Interesanti, ka Rīgā ir vislielākais cenu krituma prognozētāju īpatsvars. Visticamāk, tas norāda uz daudz niansētāku informācijas vidi, daudzšķautņaināku sociālo situāciju un arī atšķirīgākām tendencēm dažādās nekustamā īpašuma grupās," pauž Gašpuitis.

Aptauja veikta 2023.gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1013 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.