Galvenais sabiedrisko mediju izaicinājums turpmākajos trīs gados būs radīt vairāk satura, kas ne tikai sasniegtu plašu auditoriju, bet arī atbilstu kvalitātes prasībām un radītu uzticēšanos, secināts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pasūtītajā sabiedriskā labuma izvērtējumā.
Aplūkojot sabiedrisko mediju auditoriju un iesaistes rādītājus dažādās platformās, konstatēts, ka lineārajā apraidē jeb tradicionālajos kanālos - televīzijā un radio - Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko mediju patēriņš pēdējos trīs gados ir bijis stabils. Savukārt izaugsme vērojama digitālajā vidē, kur sabiedrisko mediju auditorija aug, tostarp tiekot sasniegti jaunieši un pilsētās dzīvojošie iedzīvotāji.
Izvērtējumā rekomendēts sabiedriskajiem medijiem vairāk segmentēt auditoriju un veidot saturu konkrētām mērķauditorijām, atsakoties no pašreiz dominējošās "visiem par visu" pieejas. Tāpat ieteikts veidot saturu "vidusslānim, kas ir pilsoniski un ekonomiski aktīvs, zinātkārs un ar augstu pratības līmeni, tostarp uzņēmējiem un ar pašiniciatīvu bagātiem Latvijas iedzīvotājiem".
Viens no izvērtējuma autoriem, sociologs Andris Saulītis uzsver, ka sabiedrisko mediju uzdevums ir veicināt kvalitāti Latvijas mediju telpā, lai ar valsts finansējuma palīdzību sekmētu visas mediju ekovides attīstību. Kaut gan kopumā eksperti pozitīvi vērtē sabiedrisko mediju darbību, vienlaicīgi konstatēts, ka šobrīd bieži raksturīga reportējoša, aprakstoša un viedokļu žurnālistika, taču trūkst analītikas, īpaši ekonomikas nozarē.
Sabiedriskajiem medijiem rekomendēts vairāk analizēt notikumus kontekstā, piedāvāt risinājumus un veicināt auditorijas rīcībspēju, līdzdalību un atbildību. Tas savukārt ir iespējams, ja sabiedrisko mediju redakcijās notiek žurnālistu tematiskā specializācija, tiem kļūstot par nozares ekspertiem, norāda izvērtējuma autori.
Papildus tam izvērtējumā konstatēts, ka sabiedriskajos medijos būtu nepieciešams vairāk pievērst uzmanību viedokļu daudzveidībai - nodrošināt atbilstošu īpatsvaru politiskās pozīcijas un opozīcijas balsīm un dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazākumtautībām, kā arī palielināt nevalstisko organizāciju pārstāvniecību. Izvērtējuma autoru ieskatā, sabiedrisko mediju veidotais saturs krievu valodā spēj veicināt integrāciju un dod būtisku sabiedrisko labumu, un izvērtējumā rekomendēts stiprināt kultūras satura piedāvājumu mazākumtautību auditorijām.
Vienlaikus Saulītis norāda, ka ja ir vēlme sabiedrības integrāciju veidot uz latviskās kultūrtelpas pamata, tad sabiedriskajos medijos mazākumtautībām radītajā saturā būtu nepieciešams paplašināt saturu par latvisko kultūrtelpu.
Tāpat izvērtējumā konstatēts, ka šobrīd izglītojošais un zinātnes raidījumu īpatsvars Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ir nepietiekams. Autori rekomendē piedāvāt vairāk tādu saturu, kas nodrošina zināšanas par dažādām dzīves jomām, kā arī ieguldīt līdzekļus, lai attīstītu jaunus raidījumu formātus, un vairāk pievērst uzmanību problēmām, kas aktuālas visas Eiropas un globālā mērogā.
Sabiedriskā labuma izvērtējumā analizēts Latvijas sabiedrisko mediju darbs pēdējo trīs gadu laikā.
Izvērtējumā piedalījās 48 mediju un dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, fokusgrupās diskutējot par sabiedrisko mediju radīto sabiedrisko labumu.